Pasaulei nepieciešams mainīt pārtikas ražošanas struktūru, priekšroku dodot daudzveidīgai agro ekoloģiskai lauksaimniecības produktu ražošanai. Pie šāda secinājuma savā pētījumā “No vienveidības uz daudzveidību” (“From Uniformity to Diversity”) nonākusi starptautiskā pētnieku grupa par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām (iPES FOOD). Šādas izmaiņas ļaus izvairīties no ekoloģiskas, sociālas un cilvēku veselības krīzes, apgalvo 20 vadošo agronomu, veselības, uztura un sociālo pētnieku grupa. Ieguvēji būs gan veselība, gan apkārtējā vide.

Nav šaubu, ka mūsdienu pārtikas ražošanas sistēma spēj nodrošināt lielus produktu daudzumus augošajā globālajā tirgū, tomēr reizē tiek radītas arī negatīvas sekas, kuras atspoguļojās visdažādākajās formās: plaša apstrādājamās zemes, ūdens resursu un ekosistēmas degradācija, augsts emisiju līmenis, bioloģiskās daudzveidības izzušana, patstāvīgs bads, kas mijās ar aptaukošanos un regulārām lauksaimniecības krīzēm visā pasaulē. Īpaši smagas sekas, kā liecina pētījumi, atstāj agroķīmijas izmantošana. Pesticīdu ietekme tiek saistīta ar biežākām iedzimtu defektu, vēža, attīstības un mācīšanās traucējumiem, tāpat novērota saistība arī ar Parkinsona, Alcheimera slimībām un arī neauglību. Pārmērīgs minerālmēslu un pesticīdu lietojums izraisījis plašus ūdens resursu piesārņojumus.

Līdzšinējā lauksaimniecības ražošanas pieeja nenodrošina risinājumus daudzām sevis radītām problēmām, reizē liedzot veselīgi attīstīties agro ekoloģiskajai lauksaimniecībai. Agroekoloģijas pieeja balstās spējā nodrošināt līdzsvarotu vidi, kurā nav nepieciešamas sintētiskās agroķimikālijas, aktivizēt  bioloģisko daudzveidību, stimulēt mijiedarbību starp dažādām sugām, veicinot ilgtermiņa auglību un veselīgu lauksaimniecības ekosistēmu. Pētnieki uzsver, ka pārtikas ražošanas sistēmu novērtēšanas aspekti ir jāmaina un jāskatās uz tiem ilgtermiņā. Efektivitātes novērtēšana, vienkārši salīdzinot investīcijas ar peļņu, ir jau novecojis domāšanas veids, taču uz tā pamata tiek pieņemti politiski lēmumi tādas vei ctādākas ražošanas atbalstam.

Sabiedrībai kopumā būtu nepieciešams atbalstīt daudzveidīgas agro ekoloģiskas ražošanas sistēmas. Lielāks atbalsts būtu jāsniedz alternatīvām mazumtirdzniecības struktūrām. Pētnieki iesaka publiskos iepirkumus izmantot, lai atbalstītu agro ekoloģisko produkciju. Visos līmeņos nepieciešams attīstīt pārtikas produktu plānošanu un uztura politiku, to padarot par dienaskārtības jautājumu, ieviešot gan izglītības sistēmās, gan pētniecības programmās.

Pilns pētījuma teksts pieejams šeit:

http://www.ipes-food.org/images/Reports/UniformityToDiversity_FullReport.pdf