Ja jūs nepārliecina visi minētie argumenti, piedāvājiet bioloģisko gaļu savam kaķim – nav šaubu par viņa izvēli. Un, protams, arī mājas mīluļiem bioloģiskās pārtikas diēta ir daudz veselīgāka.
Lielākā daļa bioloģisko saimniekotāju ir nelielas saimniecības, mazie un vidējie zemnieki, kuri ir tepat Latvijā. Pērkot bioloģisko pārtiku, mēs iegūstam mūsu tuvumā audzētu ēdienu un atdodam savu naudu mūsu pašu cilvēkiem. Arī importa bioloģiskā pārtika lielākoties nāk no maziem audzētājiem vai to kooperatīviem, piemēram, kafija, kakao pupiņas vai banāni.
Jo vairāk bioloģiskās saimniekošanas, jo mazāk pesticīdu un citu sintētisku ķimikāliju nokļūst augsnē, ūdeņos un gaisā.
Bioloģiskā lauksaimniecība balstās līdzsvara principā, saglabājot dabisko ritmu un kārtību – saimniecībā tiek saglabātas patvēruma vietas derīgiem kukaiņiem, zvēriņiem un putniem, kas, savukārt palīdz aizsargāt augus pret slimībām un kaitēkļiem. Bioloģiskajās saimniecībās ir bagātīga bioloģiskā daudzveidība.
Dzīvniekiem bioloģiskajās saimniecībās ir veselīgs dzīvesveids, tie slimo mazāk, līdz ar to tiem mazāk vajag lietot ķīmiskas zāles, turklāt bioloģiskie saimnieki vispirms mēģina tikt galā ar dabīgiem līdzekļiem.
Dzīvnieki tiek turēti dabīgos apstākļos, par tiem rūpējas un neizmanto tikai un vienīgi kā ražošanas vienības. Viņi dzīvo īstu un labu lopu dzīvi, nevis pavada sev atvēlēto laiku saspiestībā, audzējot masu un ražojot.
Bioloģiskā pārtika nesatur ģenētiskos modificētus organismus (ĢMO), jo ir stingri aizliegta ne tikai ģenētiski modificētu augu audzēšana, bet arī to izmantošana lopbarībā un produktu pārstrādē.Turklāt, bioloģiskais piens, olas, gaļa ir gandrīz vienīgie no ĢMO brīvie dzīvnieku izcelsmes produkti Latvijā, jo dzīvnieku barošanā netiek izmantota ĢM soja un kukurūza, ko izmanto lielākā daļas Latvijas dzīvnieku audzētāji konvencionālajās saimniecībās.
Pētījums Par ĢMO nesaturošas dzīvnieku barības ražošanas iespējām un izmaksām.
Tas ir gluži loģiski, jo tā aug bagātīgā, veselīgā un dzīvā augsnē, no kuras saņem mikroorganismus un minerālvielas, labās baktērijas. Pētījums.
Bērni ir īpaši uzņēmīgi pret pesticīdu atliekvielām pārtikām, jo gluži vienkārši – viņi ir mazi, viņu organismā ir mazāks šūnu skaits un organisma sistēmas vēl nav nostiprinājušās. Taču patērētais pārtikas daudzums pret ķermeņa masu ir lielāks nekā pieaugušajam – līdz ar to tie uzņem vairāk pesticīdu atliekvielu, un tās nokļūst organismā, kurā viss strauji attīstās un aug. Turklāt jāņem vērā, ka pieļaujamās pesticīdu atliekvielu normas aprēķinātas, ņemot vērā pieauguša cilvēka ķermeņa masu un uzbūvi.
Anglijā veikts pētījums parādīja, ka bērniem, kuri nedēļu ēda bioloģisku pārtiku, pesticīdu atliekvielu daudzums, ko parādīja urīna analīzes, ievērojami samazinājās.
Bioloģiskā pārtika – tas ir veids, kā izvairīties no ķīmiskā kokteiļa, kas rodas no pesticīdiem, minerālmēsliem un citām lauksaimniecībā izmantojamām ķimikālijām. Arī Latvijas iedzīvotāju organismos atrastas pasaulē populārākā nezāļu iznīcināšanas līdzekļa – glifosāta atliekvielas. Pētījums.
Glifosāts var izraisīt cilvēka endokrīnās sistēmas traucējumus un ietekmēt cilvēka hormonālo sistēmu. Un tas ir tikai viens no līdzekļiem, kuru izmanto intensīvajā lauksaimniecībā.