Perfekti! Grūti atrast citu apzīmējumu Vecumnieku novada augļkopības uzņēmuma «Pienjāņi» produkcijai – bioloģiski audzētiem āboliem. Pastāv mīts, ka ar bioloģiskām metodēm kvalitatīvus ābolus izaudzēt nevar, taču šī saimniecība, kas iekopj stādījumus Skaistkalnes apkārtnē, to apgāž. Protams, no ābeļu zariem arī šeit tiek novākti dažādas kvalitātes āboli, bet «Pienjāņu» iekšējā disciplīna paredz tirdzniecībai mērķtiecīgi atlasīt tikai visizskatīgākos augļus. Turklāt brāķētie arī neiet zudumā, jo pārtop gardā sulā.

Viens no lielākajiem  

Gadu no gada «Pienjāņos» palielinās deserta ābolu šķirņu stādījumi, ar laiku saimniecība plāno attīstīt arī sulu spiešanu un sidra ražošanu. Līdz tam sulu spiešanas pakalpojums tiek iepirkts no citas bioloģiskās saimniecības. Sava sidra darītava bija īpašnieka Mārtiņa Knipša pirmais impulss augļkopības uzņēmuma izveidei. Šis sapnis, lai gan vēl nav līdz galam realizēts, viņu īsā laikā padarījis par saimnieku vienam no lielākajiem Latvijas augļudārziem.

Pašlaik ražu dod aptuveni trīs hektāri ābeļu – galvenokārt no pirmajiem stādījumiem, kas veidoti pirms astoņiem un deviņiem gadiem. Kopumā augļudārzs pašlaik ir 25 hektārus plašs, no tā pusotrs hektārs atvēlēti arī bumbieriem. Vairākos hektāros notiek sidra ābolu šķirņu izmēģinājumi, jau izraudzītas labākās šķirnes sidra gatavošanai un iestādīti četri hektāri īpaši šim mērķim paredzētu ābolu. Pārējos stādījumus veido deserta ābolu šķirnes, ko ziemas periodā uzņēmums realizē tirdzniecībā. Iepriekš noliktavas pakalpojumi iepirkti, taču augstās izmaksas mudināja ātrāk pieņemt lēmumu par savas noliktavas būvniecību.

Mārtiņš iecerējis ar laiku izveidot 40 hektārus plašu ābeļdārzu, ieņemot arvien nozīmīgāku lomu augļkopības nozarē. Jau pašlaik saimniecība, neskatoties uz to, ka strādā ar bioloģiskajām metodēm, pārstāvēta Latvijas lielāko ābolu audzētāju desmitniekā. Turklāt «Pienjāņi» var lepoties ar mūsdienīgo noliktavu. No ēkas jumta paveras neticama panorāma – akurātās un rūpīgi uzpasētās ābeļu rindas stiepjas iespaidīgi tālu, dārzs tiek gādīgi uzturēts, apdobes – regulāri frēzētas. Dažviet akurātās līnijas pārtrauc kukaiņu mājas, kas uzbūvētas derīgo insektu pievilināšanai.

Glabātavā jau sagūluši sārtvaidži no tādām zināmām šķirnēm kā «Auksis», «Antejs», «Kovaļenkovskoje», kā arī no jaunajām izskatīgajām, pret slimībām izturīgajām un tāpēc bioloģiskajiem komercdārziem piemērotajām Latvijas šķirnēm «Dace», «Gita» un «Monta». Āboli glabājas nesen uzbūvētajā modernajā noliktavā, kurā ieguldīts aptuveni pusmiljons eiro pašu līdzekļu. Tajā četrās ietilpīgās īpaša režīma kamerās tādas ziemas šķirnes kā «Monta» var uzglabāt ilgstoši, faktiski pat līdz nākamajai ražai. Noliktavā pavisam var uzglabāt līdz pat 500 tonnām augļu. Optimālā ābolu uzglabāšanas temperatūra ir 1,5-2 grādi.

Kliedē priekšstatus par bioāboliem

«Pienjāņu» āboli un sulas no rudens līdz ražas krājumu beigām pieejami lielā daļā bioloģiskās pārtikas veikalu Rīgā, tāpat arī Svaigi.lv, «Rāmkalnu» veikalos, būtisks partneris ir lielveikalu tīkls «Rimi». «Pienjāņu» agronome Inese Skrēbena atzīst, ka cenšas izpatikt pircējiem, atlasot tikai izcilus ābolus un tādējādi kliedējot priekšstatu par bioloģiskajiem āboliem kā par tādiem, kam noteikti jāizskatās ne sevišķi pievilcīgiem. Inese savulaik strādājusi augļkoku šķirņu salīdzināšanas stacijā Bauskā. Viņa atceras, ka salīdzināšanas stacijā audzētos ābolus noliktavās Rīgā nograuzušas peles, kamēr importa ābolus tās neaizskāra.

Tā kā šajā apkaimē zeme ir visai smilšaina, ļoti liela nozīme ir agrotehnikas pasākumiem, stāsta Inese. Pirms stādījumu veidošanas vispirms tiek izaudzēts zaļmēslojums no āboliņa, vīķiem, zirņiem, eļļas rutkiem, ko rudenī iestrādā augsnē. Pie stādīšanas izmanto slieku biohumusu no bioloģiskas saimniecības. Vēlāk stādījumi tiek regulāri mēsloti ar kūtsmēsliem, tiek izmantots arī bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauts fosfora mēslojums, ko iegūst no jūras aļģēm. Vasaras sezonā ābelītes caur lapām dažas reizes saņem bioloģiskajā lauksaimniecībā atļautu mēslojumu, tostarp no biohumusa ekstrakta, kas sniedz augiem nepieciešamos mikroelementus. Vasarās nākas augus apstrādāt nakts laikā, stāsta Inese, dažkārt darbi ieilgst līdz pusnaktij, lai mēslojums neciestu no saules vai vēja iedarbības. «Nemaz nav tā, ka bioloģiskais augļkopis var iestādīt ābelītes un gaidīt ražu. Patiesībā ir ļoti daudz darba,» atzīst Inese. Saimniecība bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu ieguvusi pirms trim gadiem.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir cīņa ar slimībām un kaitēkļiem. Lai sasniegtu labākus rezultātus, «Pienjāņi» sadarbojas ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kas pēta Latvijā pagaidām nereģistrētu bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Mūsu valstī šī joma faktiski joprojām ir baltais plankums, tāpēc novērojumi un pētījumi ir ļoti būtiski, lai nozare spētu attīstīties un kļūtu konkurētspējīgāka.

Izaicinājums ir arī laistīšana, pagājušajā gadā laistīts ar rokām, ar cisternu pievedot ūdeni no saimniecībā izveidotā dziļurbuma. Šovasar pa laikam tomēr lijis, tādēļ, lai gan zeme ir visai sausa, par ražas apmēru sūdzēties nevar, pat neskatoties uz pavasara salnām, kas pabojāja dažu agrāko šķirņu ražu.

«Pienjāņu» dārzs nemitīgi attīstās, arī šoruden Inese gatavojas ābelīšu stādīšanas darbiem vēl trīs hektāru platībā, tiklīdz būs beigušies ražas vākšanas darbi. Uz hektāru stādīs tūkstoti koku, veidojot biezāku stādījumu, nekā tas darīts līdz šim. Aizsardzībai no vēja gar ābeļdārza malām tiek stādītas lielaugļu lazdas, pēc laika sāks ražot arī tās. 

Materiālu sagatavoja "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija"