Šodien, 20. decembrī, Zemkopības ministrijā svinīgi apstiprināts Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plāns 2023.-2030. gadam, tādējādi iezīmējot valsts apņemšanos uzlabot pārtikas sistēmu.
Tas noticis pēc vairākus gadus ilgušam diskusijām, kuru laikā nomainījušies trīs nozares ministri. Rīcības plānā pausta apņemšanās, ka 2030. gadā vismaz 25% lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā tiks apstrādāti atbilstoši bioloģiskās ražošanas praksei.

Stratēģisko dokumentu parakstīja Zemkopības ministrs Armands Krauze, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis un Latvijas Lauku Konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis ir gandarīts par to, ka līdz ar rīcības plāna parakstīšanu Zemkopības ministrija kopā ar nevalstisko sektoru un Latvijas Lauku Konsultāciju un izglītības centru apņēmusies sasniegt konkrētus mērķus ilgtspējīgākas pārtikas sistēmas attīstīšanā. Tādējādi Latvija pievienojusies to valstu saimei, kas sekojusi Eiropas Komisijas prasībai Zaļā kursa ietvaros veidot nacionālos bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plānus ar skaidriem mērķiem. EK jau 2021. gadā izsludināja visaptverošu bioloģiskās rīcības plānu Eiropas
Savienībai. Tas paredz, ka, atbilstoši Eiropas Zaļā kursa mērķiem, līdz 2030. gadam 25% lauksaimniecības zemes ES tiks izmantota bioloģiskajā lauksaimniecībā. Pašlaik Latvija ierindojas 8. vietā ES ar aptuveni 17%. «Būtiski, ka kopā – ražotāji un Zemkopības ministrija – esam spējuši vienoties par kopīgiem mērķiem, lai bioloģiskā lauksaimniecība turpinātu attīstīties. Rīcības plānā izvirzīti vairāki konkrēti uzdevumi, un, manuprāt, svarīgākais no tiem ir bioloģiskās lauksaimniecības devuma novērtējums vides un klimata problēmu risināšanā. Šis aspekts līdz šim nav pietiekami novērtēts un izcelts. Bioloģiskajām metodēm kā dabai, klimatam un sabiedrībai draudzīgākajai pārtikas ražošanas un zemes apsaimniekošanas praksei būtu jācaurvij visas lauksaimniecības attīstība Latvijā,» skaidro G. Norkārklis.

Ar rīcības plānu Zemkopības ministrija kopā ar nozari apņēmusies nodrošināt bioloģiskās pārtikas ražošanas un pārstrādes attīstību, veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu un sabiedrības informētību par bioloģiskās lauksaimniecības nozīmi, palielināt bioloģiski sertificētu produktu lomu skolu un citu sabiedrisko iestāžu ēdināšanā, stiprināt bioloģiskās lauksaimniecības lomu vides un klimata problēmu risināšanā, kā arī uzlabot izglītības pieejamību bioloģiskās lauksaimniecības jomā gan profesionālajā, gan akadēmiskajā līmenī u.c.

Kā norādīts dokumentā, bioloģiskai lauksaimniecībai ir būtiska loma pārejā uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, kas sniegs ne vien ieguldījumu vides, sociālajā unveselības jomā, bet arī ekonomisku ieguvumu visiem iedzīvotājiem, tostarp uzņēmējiem.