• Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma izlietošana Latvijā – no “iepirkumu saraksta” līdz videi draudzīgākam variantam.
• Atkritumu apsaimniekošanas plāns, ar kuru dzīvosim līdz 2028. gadam – nepatīkams pārsteigums, taču beidzot mums būs depozīta sistēma.
• Pesticīdi – lietošanas apjoms turpina pieaugt
• Kāpu aizsargjosla – ilga diskusija, pozitīvs kompromiss
• Pašvaldību vēlēšanas – vāji zaļas
• Meži – biotopu izciršana, mežu stratēģijas apspriešana
• Klimats un enerģija – Klimata likums, atjaunīgo resursu piedāvātās alternatīvas kļūst vēl aktuālākas enerģijas cenu pieauguma kontekstā

Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma izlietošana Latvijā

Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisms (ANM) – ES atbilde Covid 19 krīzei un palīdzība nākotnes krīžu ietekmes mazināšanai – pagājušajā gadā Latvijā radīja daudz diskusiju, kurās cieši iesaistījās arī vides organizācijas. ANM būtība – palīdzēt valstīm atgūties no krīzes, kā arī veidot digitālu un zaļu ekonomiku nākotnei un īstenot pasākumus, kas mazina klimata pārmaiņas, Latvijā tika interpretēta galvenokārt kā iespēja tikt pie papildu budžeta līdzekļiem caurumu aizlāpīšanai. Šāda “iepirkšanās saraksta” pieeja nav savienojama ar vides un klimata mērķu sasniegšanu, kam nepieciešamas strukturālas reformas. Lai mēģinātu valdības ieceres pavērst plānam mērķiem atbilstošākā un zaļākā virzienā, Vides konsultatīvā padome februārī nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai, kurā pauda bažas par Latvijas plāniem. Vēstulē tika norādīts uz tiem plāna punktiem, kuri varētu videi un klimatam nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma – īpaši saistībā ar transporta sektoru, meliorācijas plāniem, mežu apsaimniekošanu, kā arī iecerēm atbalstīt biometāna ražošanu un izmantošanu. Marta pašā sākumā vieni no vēstules autoriem – biedrība “Zaļā Brīvība” arī tikās ar EK pārstāvjiem, lai šīs bažas pārrunātu.

Aprīļa beigās plāns tika apstiprināts valdībā, un jāatzīst, ka vairākos jautājumos tajā tika panākts nozīmīgs progress, it sevišķi tajos, kas attiecas uz klimata neitralitāti. Tā plānā vairs nav strīdīgais atbalsts biometāna izmantošanai transportā, bet parādījušās vairākas reformas atjaunīgo resursu izmantošanas veicināšanai, arī atbalsts elektroauto iegādei uzņēmumiem, investīcijas elektrouzlādes stacijās, papildus līdzekļi mājokļu siltināšanai. Tajā pašā laikā, neskatoties uz iebildumiem gan par ietekmi uz vidi, gan procesa caurspīdīgumu, plānā paredzētas neskaidras investīcijas meliorācijas objektos, kā arī pilnīgi ignorēta bioloģiskā daudzveidība. Laikā, kad investīcijas bioloģiskajā daudzveidībā tiek arvien vairāk novērtētas kā augstu atdevi nesošas gan dabai, gan ekonomikai, Latvija turpina ieturēt tuvredzīgu īstermiņa pozīciju, atliekot šādu rīcību uz nezināmiem labākiem laikiem. Plānā paredzētos līdzekļus ES jau sākusi izmaksāt un šogad varēsim vērtēt to atdevi vides un klimata mērķu sasniegšanai.

Atkritumu apsaimniekošanas plāns, ar kuru dzīvosim līdz 2028.gadam

Janvārī valdība apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam, kurš no vides un ilgtspējas viedokļa sagādāja nepatīkamu pārsteigumu. Plānā parādījās acīmredzama neatbilstība starp mērķiem, datiem un nospraustajiem apsaimniekošanas veidiem. Tā plāna stratēģiskais mērķis ir novērst atkritumu rašanos un nodrošināt radīto atkritumu samazināšanos, bet izmantotie dati rāda, ka 2028. gadā plānots radīt par 15% vairāk atkritumu nekā šobrīd. Šāds pārspīlēts nākotnes radīto atkritumu daudzuma novērtējums ietekmē izvēlētos atkritumu apsaimniekošanas veidus un investīciju apjomu. Ja tomēr radīsim atkritumus mazāk – radīsies apsaimniekošanas jaudu pārpalikumi. Vēl nopietnus iebildumus rada plānā paredzētā atkritumu sadedzināšanas attīstība, kam paredzētas 160 miljoni EUR privāto investīciju. Arī plānā paredzētā poligonu reforma pagājušajā gadā radīja daudz jautājumus. Krasā pretstatā šiem plāniem ir fakts, ka investīcijas atkritumu apjoma mazināšanai paredzētas nav vispār, turklāt plāns tika pieņemts, ignorējot vides organizāciju ieteikumus un iebildumus.

Gada labās ziņas – 2021. gadā tika izveidota un pieņemta normatīvā bāze, lai jau šī gada sākumā Latvijā beidzot varētu sākt darboties gadiem ilgi gaidītā taras depozīta sistēma.

Taču valdība pagājušajā gadā tā arī nebija spējusi pieņemt jau izstrādāto “Aprites ekonomikas stratēģiju Latvijai”, iespējams, piemirsta Covid krīzes risināšanas laikā, taču tagad esošā versija jau ir novecojusi, un tā tiek pārstrādāta.

VIDES – LAUKSAIMNIECĪBAS NOZARES APGRŪTINĀJUMS VAI TOMĒR PAMATS?

Gada sākumā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards savā runā Portugāles prezidentūras rīkotajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes neformālajā konferencē cita starpā norādīja, ka “vides aizsardzības vārdā mēs nedrīkstam veidot nepanesamu slogu lauksaimniekiem un apdraudēt lauksaimniecības nozares pastāvēšanu.” Tas savā ziņā iezīmēja noskaņu lauksaimniecības politikas jomā, kas caurvija visu gadu. Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam projekts mūsu vērtējumā neparedz nopietnus risinājumus nedz klimata krīzei, nedz bioloģiskās daudzveidības krīzei, bet gan lielākoties vērsts uz iepriekš uzņemtā kursa – lauksaimniecības industrializācijas – noturēšanu.

Viens no ES Zaļā kursa izvirzītajiem nosacījumiem ir nodrošināt konkrētu izdevumu daļu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai – diemžēl Latvijas plāns nesniedza skaidrību, kā tajā ietvertie pasākumi atbilst šai prasībai, turklāt tas bija bagāts ar klajām nepilnībām. Piemēram, “Natura 2000 maksājums mežiem” bija plānots tikai pirmajiem trīs gadiem, un nekāds atbalsts netika plānots nākamajos gados. Tas nozīmē, ka meža īpašniekiem tik būtiskā kompensāciju sistēma par dabas aizsardzības īstenošanu saimnieciskajos mežos ne tikai neuzlabotos, bet pat pavājinātos. Arī atbalsta likmes, kas paredzētas plānā, ir nepietiekamas. Paredzētie atbalsta maksājumi par pļavu biotopu apsaimniekošanu ir tādi, kas skaidri norāda lauksaimniekiem, ka izdevīgāk ir pļavas uzart un izmantot laukaugu audzēšanai, par to saņemot lielāku atbalstu. Vērtējot KLP SP piedāvātās ekoshēmas, jāsecina, ka izvēlētie pasākumi negarantē pasākumiem izvirzīto vides mērķu sasniegšanu, savukārt paredzētais atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecību nedod pārliecību, ka tiks apturēts augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas pieaugums. Nav skaidrs, kā saskaņā ar šo plānu tiks samazinātas SEG un amonjaka emisijas. Kopumā ZM piedāvājumā nolasāma došanās pa ierastajām sliedēm – neilgtspējīgas lauku industrializācijas un vides iznīcināšanas virzienā, Zaļā kursa mērķu īstenošanai pievēršoties vien formāli un ignorējot to, ka lauksaimniecības uzdevums jau sen nav tikai produktu ražošana, bet tai ir milzīga loma vides nodrošināšanā.

p.s. Ziņas papildinājums saistībā ar kompensācijām!

Ministru kabinets 18.01.2022. sēdē izskatīja Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.-2027. gadam" un pieņēma zināšanai, ka mežsaimnieciskās darbības kompensācijai Natura 2000 teritorijās papildus nepieciešami 21 000 000 EUR, un uzdeva Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sniegt priekšlikumus papildu valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai.

PESTICĪDI – LIETOŠANAS APJOMI TURPINA PIEAUGT

Bažas par pesticīdu izmantošanas kaitējumu cilvēkiem un videi sabiedrībā un ekspertu vidū nav nekas jauns, un arvien biežāk šie jautājumi nokļūst arī politiskajās un lēmumu pieņēmēju dienaskārtībās. Tā pagājušajā gadā Saeima, atsaucoties uz vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu par pesticīdu lietošanas ierobežošanu apdzīvotu lauku māju tuvumā, uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) izveidot darba grupu. Jautājuma apspriedes laikā VARAM norādīja, ka konceptuāli atbalsta pesticīdu izmantošanas samazināšanu, turklāt tas ir arī viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem, savukārt Zemkopības ministrija uzsvēra, ka jāvērtē iespējamo aizliegumu ietekme uz ekonomiku.

Statistikas birojs Eurostat starptautiskajā Zemes dienā, 22. aprīlī, nāca klajā ar jaunākajiem datiem par pesticīdu pārdošanas apjomiem ES. Kamēr vairākas valstis pesticīdu lietojumu steidz samazināt, Latvija (+54%) laikā no  2011. līdz 2019. gadam piedzīvojusi otro visstraujāko pesticīdu pārdošanas pieauguma kāpumu pēc Kipras (+101%). Tā nav tikai tendence, esam starp līderiem arī faktiskā lietojuma ziņā Ziemeļeiropas reģionā, kur Latvija ir otrajā vietā, salīdzinot pārdoto pesticīdu daudzumu pret aramzemes platību kg/ha.

Septembrī noslēdzās parakstu vākšana Eiropas pilsoņu iniciatīvai “Glābsim bites un lauksaimniekus”, kuras mērķis bija rosināt stingrākas prasības apputeksnētāju un lauksaimnieku aizsardzībai no lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu ietekmes, prasot, lai līdz 2035. gadam pakāpeniski izskaustu sintētiskos pesticīdus. Divu gadu laikā vides organizācijas visā Eiropas Savienībā guva plašu atbalstu iniciatīvai un savāca nepieciešamo 1 miljonu parakstu. Latvijā iniciatīvu parakstīja vairāk nekā 7000 iedzīvotāju.

KĀPU AIZSARGJOSLA – ILGA DISKUSIJA, POZITĪVS KOMPROMISS

Martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Vides un klimata apakškomisija izskatīja Nacionālās apvienības un Jaunās Konservatīvās partijas deputātu iesniegtos priekšlikumus Aizsargjoslu likuma grozījumiem, kas paredz sašaurināt krasta kāpu aizsargjoslu ciemos līdz minimālajiem 150 m, izslēdzot no likuma prasību aizsargjoslā obligāti iekļaut īpaši aizsargājamos biotopus.

Diskusiju par krasta kāpu aizsargjoslas noteikšanu aktualizēja situācija Dundagas novada Kolkas pagasta ciemos, kur valsts vides institūcijas nesaskaņo būvniecību krasta kāpu aizsargjoslai piegulošos zemesgabalos, ko aizņem īpaši aizsargājamie biotopi. Atteikums tiek pamatots ar to, ka krasta kāpu aizsargjoslu nosaka likums un tajā jāiekļauj īpaši aizsargājamie biotopi, tātad pašvaldības teritorijas plānojumā krasta kāpu aizsargjosla nav attēlota atbilstoši likumā noteiktajam. Šī situācija izgaismo problēmu teritorijas plānošanas procesā, kad vēlme iekļaut piekrastes ciemos neapbūvētas platības un krasta kāpu aizsargjoslu sašaurināt no 300 m uz 150 m netiek līdzsvarota ar objektīvu faktiskās situācijas un īpaši aizsargājamo biotopu sastopamības izvērtējumu.

Vides un klimata apakškomisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja iepriekš minētos priekšlikumus, taču Saeimas plenārsēdē 08.04.2021. otrajā lasījumā tika atbalstīts priekšlikums izslēgt no Aizsargjoslu likuma prasību krasta kāpu aizsargjoslā ciemos iekļaut īpaši aizsargājamos biotopus. Jāatzīmē, ka par šo priekšlikumu balsoja tikai 35 deputāti, taču tas bija pietiekami balsu vairākumam.

Uz trešo lasījumu vairāki deputāti un VARAM iesniedza priekšlikumus, kas paredz atgriezties pie aizsargājamo biotopu iekļaušanas krasta kāpu aizsargjoslā arī piekrastes ciemos. Diskusijās vairākās Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs tika panākts kompromiss – likumā noteikt, ka ciemos un pilsētās īpaši aizsargājamos biotopus krasta kāpu aizsargjoslā obligāti iekļauj 300 metru platā joslā. Lai mazinātu dažādas interpretācijas iespējas un nostiprinātu piekrastes aizsargjoslas statusu, likumprojekts tika papildināts ar jauniem grozījumiem. Tie nosaka, ka īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušana, izmaiņas un izslēgšana krasta kāpu aizsargjoslā notiek atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātai metodikai, savukārt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu apstiprina VARAM un tā tiek noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Komisijas atbalstītie grozījumi tika pieņemti Saeimas plenārsēdē 22.12.2021., kur tos atbalstīja 74 deputāti, bet 23 deputāti nebalsoja. Atbilstoši likuma grozījumiem, VARAM izstrādā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanas, izmaiņu un izslēgšanas metodikas projektu, un vides NVO sekos līdzi šīs metodikas izstrādei.

PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANAS – VĀJI ZAĻAS

2021. gada pašvaldību vēlēšanas bija pirmās, kurās Latvijas vides organizācijas projekta “Zaļais barometrs” ietvaros veica pašvaldību kandidātu izvērtējumu, aplūkojot to piedāvājumu un mērķus vides, dabas un klimata jomā. “Zaļais barometrs” secināja – tikai 28 saraksti ir vērtējami kā samērā zaļi, jo tie saņēmuši pusi vai vairāk no maksimālā iespējamā vērtējuma. Ja klimata un vides kvalitātes mērķu sasniegšana bieži vien sasaucas ar pašvaldību nospraustajiem mērķiem, tad dabas vērtību saglabāšana ir palikusi novārtā, taču liela daļa pašvaldību kandidātu ir apņēmības pilni atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību un zaļo iepirkumu.

Par “zaļākajiem” sarakstiem var uzskatīt Ogres novada Kustības “Par!”, Smiltenes novada Progresīvo, Siguldas novada apvienoto Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Reģionu Apvienības, Latvijas Zaļās partijas sarakstus, kā arī Tukuma novada Kustības “Par!” un Jaunās Konservatīvās partijas sarakstu. Vai šīs pašvaldības parādīs arī zaļākus darbus, varēs spriest jau šogad.

MEŽU POLITIKA: BIOTOPU IZCIRŠANA, MEŽU STRATĒĢIJAS APSPRIEŠANA

Jūnijā vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas Fonds un Vides aizsardzības klubs vērsa uzmanību uz satraucošu faktu – Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo meža biotopu iznīcināšanu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajos valsts mežos un pieprasīja atbildīgajiem – LVM un VARAM, lai tā tiktu izbeigta.

Vides NVO pārstāvji vairākkārt dabā konstatējuši un no iedzīvotājiem saņēmuši ziņas, ka LVM izcērt ES nozīmes aizsargājamos meža biotopus. Turklāt LVM publiski sniegtā informācija apliecina, ka nevar runāt par atsevišķiem gadījumiem, bet aizsargājamo biotopu iznīcināšana ir apzināta un sistemātiska. LVM padomes loceklis Mārtiņš Gaigals paudis, ka, neveicot mežizstrādi ES nozīmes biotopos, uzņēmuma piecos gados piegādātais koksnes apjoms samazinātos par 4,5 miljoniem kubikmetru. Tas ļauj aplēst, ka ap 15% LVM iegūtās koksnes nāk no ES nozīmes aizsargājamiem mežu biotopiem.

Savukārt oktobrī tapa skaidrs, ka meža īpašnieku un vides organizāciju cerības uz atbilstošām kompensācijām par dabas aizsardzības radītajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, ir visai vājas, jo Zemkopības ministrijas plāni finansējuma sadalīšanai nākošajā plānošanas periodā to neparedz.

Līdz šim finansējuma avots kompensāciju izmaksai ir ES Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļi, ko Latvijā pārvalda Zemkopības ministrija. Taču, neskatoties uz meža īpašnieku neapmierinātību un vides organizāciju atkārtotu jautājuma aktualizēšanu, nākošajā plānošanas periodā (2023.–2027. gadā) Zemkopības ministrija uz pusi samazinājusi šim mērķim paredzēto finansējumu, saglabājot esošo kompensāciju lielumu un paredzot tās izmaksāt tikai trīs gadus.

Vides ministrs savos publiskajos izteikumos gan pauda, ka mēģinās panākt vienošanos ar Zemkopības ministriju par šo jautājumu un kompensāciju izmaksu nodrošināt vismaz esošajā apjomā, kā arī atjaunot kompensāciju darba grupu.

Tikmēr Eiropas Savienībā pagājušajā gadā norisinājās mežu stratēģijas publiskā apspriešana, kurā piedalījās arī Latvijas vides organizācijas. Mežu stratēģija ir cieši saistīta ar Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam un kopumā tai jābūt saskanībai ar Zaļo kursu. Jaunā stratēģija aptver visas – gan sociāli ekonomiskās, gan ekoloģiskās – funkcijas, norādot uz aktuālajām problēmām ES mežu apsaimniekošanā un iesakot atbilstošus risinājumus. Stratēģija izpelnījās pamatīgus iebildumus no meža industrijas puses visā Eiropā, taču vides organizācijas uzskata, ka tā drīzāk ir bailīga – veidota tā, lai nekaitinātu koksnes industriju un reālais stratēģijas devums mežu apsaimniekošanas uzlabošanā būs atkarīgs no dalībvalstu rīcības. Stratēģijas gala versija tika publicēta 2021. gada jūnijā.

p.s. Ziņas papildinājums saistībā ar kompensācijām!

Ministru kabinets 18.01.2022. sēdē izskatīja Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.-2027. gadam" un pieņēma zināšanai, ka mežsaimnieciskās darbības kompensācijai Natura 2000 teritorijās papildus nepieciešami 21 000 000 euro, un uzdeva Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sniegt priekšlikumus papildu valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai.

KLIMATS UN ENERĢIJA

Aktualizējoties ar klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem, 2021. gadā būtisku virzību pieredzēja Klimata likums. Klimata likuma aktualitāte – iestrādāt 2015. gada Parīzes nolīguma un globālās vienošanās ietvaros noteiktos mērķus, kas vērsti uz  temperatūras kāpuma samazināšanu. 

Likuma izstrādes procesā notika publiskā apspriede, kas noslēdzās 24. augustā.  Tās ietvaros tika saņemti ieteikumi, komentāri, papildinājumi no 17 sociālajiem partneriem, un tika plānots tos apkopot un sarpministriju līmenī saskaņot līdz 2021. gada beigām. Iezīmējot tālāku attīstības gaitu, tika plānots, ka 2022. gada 1.ceturksnī likumprojekts tiktu iesniegts Ministru Kabinetā, bet 2. ceturksnī tas noteikti jau tiktu apstiprināts. 

Kā rāda esošā situācija, ne vienmēr viss notiek kā plānots… Esošā Klimata likuma redakcija, kas jau ietver sociālo partneru ieteikumus, papildinājumus, noteikti ir labāka par iepriekšējo, nosaka sasniedzamos mērķus, kā arī to sasniegšanai nepieciešamos pasākumus, kas vērsti uz negatīvās  ietekmes uz klimatu samazināšanu un klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050.gadam, noteikti vēl ir papildināma. 

Tā kā likumprojekts vēl nav apstiprināts, un to plānots izdarīt līdz 2022. gada beigām, sociālajiem partneriem ir iespēja rosināt plašāku diskusiju  par Klimata likuma saturu, ar skaidri definētu neatkarīgu zinātnieku un sabiedrības iesaistes mehānismu, piedāvājot esošo redakciju papildināt ar regulējumu, kas noteiktu lielāku sabiedrības daļas iesaisti konsultatīvā padomē, kā arī detalizētāka klimata modeļa veidošanu, kas palīdzētu prognozēt un analizēt ietekmes. 

Atjaunīgo energoresursu (AER) jomā 2021. gadā ievērojami pieauga Latvijā uzstādīto mikroģeneratoru skaits, vairums no tiem – saules paneļi. Lai gan uzstādītā jauda viena gada laikā palielinājās vairāk nekā divas reizes (AS “Sadales tīkls” dati), kopējais pašražotāju īpatsvars Latvijā ir ļoti neliels, arī salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Interesi par AER izmantošanu pauž  arvien vairāk uzņēmumu. Viens no ievērojamākiem 2021. gada projektiem bija jaunais uzņēmuma “Salapils siltums” saules paneļu parks, kas papildina 2019. gadā atklāto saules kolektoru lauku. 

Gaidāms, ka saules enerģijas izmantošana Latvijā piedzīvos izrāvienu, taču saules paneļu un kolektoru pieejamība dažādām iedzīvotāju grupām ir ierobežota izmaksu dēļ. Viens no pašražošanu veicinošiem faktoriem ir 2020. gadā pieņemtie neto norēķinu sistēmas uzlabojumi, taču sistēma vēl ir jāpaplašina. Tomēr galvenais virzītājspēks bija 2021. gada straujais energoresursu cenu pieaugums, kas liek no jauna izvērtēt AER piedāvātās alternatīvas elektroenerģijas ieguvei ilgtermiņā. 

Jaunais energokopienu regulējums vēl ir izstrādes stadijā. Taču par dažādu pušu spēju sadarboties kopīgai enerģijas ražošananai ekonomiski svarīgāks kļuva jautājums par enerģijas patēriņa samazināšanu, jo apkures cenu lēciens vēl skaudrāk izcēla ēku energoefektivitātes problēmas.

Vēja enerģijas nozarē diskusijas par vēja parku trūkumu Latvijā notika dažādos politiskos līmeņos. Lai gan no valdības pārstāvju puses tika pausts skaidrs atbalsts vēja enerģijai, enerģētikas krīze izgaismoja arī ieilgušās problēmas līdzšinējā politikas veidošanā, iztrūkstot skaidrai AER stratēģijai. Aktuāls arī kļuva jautājums par pašvaldību lomu projektu ieceru virzībā un sabiedrisko labumu, kā arī vēja parku attīstītāju pienākumu veikt ieguldījumus vietējā attīstībā - Latvijas Pašvaldību savienība, Ekonomikas ministrija un Vēja enerģijas asociācija turpina meklēt piemērotākos sadarbības veidus. Arī AS “Latvenergo” paziņoja par vēja attīstības plāniem. Konkrētākas aprises ieguva arī nākotnes lielmēroga atkrastes vēja projekti sadarbībā ar Igauniju un Lietuvu.

SKATS UZ 2022. GADU

Kopumā 2021. gads parādīja, ka Eiropas Zaļais kurss ir patiešām pats nozīmīgākais politiskais lēmums, ar kādu ES ir nākusi klajā, un tajā beidzot ir visaugstākajā līmenī pateikts, ka mums jādzīvo tā, lai pārtrauktu ceļu uz klimata krīzi un turpmāk nekaitētu dabai un dabas daudzveidībai. Taču šis gads arī parādīja, ka augstos politiskos uzstādījumus tuvinot reālpolitikai caur dažādajām nozaru stratēģijām, nākas sadurties ar pretošanos izmaiņām, kā arī veco labo pieeju, ka ES prasības var izpildīt formāli un turpināt dzīvot pa vecam. Zaļā kursa iedzīvināšana turpinās būt vides un dabas jomas, un mēs ceram, ka jebkuras nozares, vadmotīvs.

Latvijā 2022. gadā gaidītākais notikums dabas aizsardzības laukā ir dabas skaitīšanas gala ziņojuma un rīcības scenārija publiskošana. Vēl līdz šim notiek diskusijas, izvērtēšana, kā arī cīņas par iespējamiem scenārijiem aizsargājamo platību izmaiņām. Lai arī kāds būs rezultāts, noliedzams nav tas, ka šobrīd Latvijā ir pilnīgākais iespējamais datu apkopojums par dabas vērtībām, un tas ļaus dabas aizsardzībai Latvijā nonākt jaunā līmenī.

Varam tikai minēt, kas 2022. gadā notiks atbildīgajā ministrijā un kāda ietekme būs atbildīgo amatpersonu nomaiņai. Valsts sekretāra vietnieces vides jautājumos Aldas Ozolas vietā gada nogalē stājās veseli divi darbinieki – par klimata jautājumiem atbildīgs būs Dagnis Dubrovskis, kas līdz šim ir bijis pazīstams drīzāk kā klimata skeptiķis un dabas aizsardzības pretinieks, bet par vides jomu – Andris Ķeniņš, par kura kompentenci šajā jomā gan nav zināms gandrīz nekas.