Videi draudzīgas ēšanas stāstā būtu robs, ja tajā nebūtu nodaļas par bioloģisko lauksaimniecību. Bioloģiski sertificēti produkti ļauj izvairīties no pesticīdu atliekvielām un nevajadzīgām pārtikas piedevām uz sava šķīvja. Veroties plašāk, bioloģiskās pārtikas pirkums ļauj rūpēties par dabas daudzveidību (bio saimniecībās augu, kukaiņu un putnu pasaule ir par 50% bagātāka, kā arī tajās ir par aptuveni 75% vairāk savvaļas bišu), veselīgu augsni, tīriem ūdeņiem un gaisu.

Ir daudz neatbildētu jautājumu par pesticīdu ietekmi uz veselību (un dabu) ilgtermiņā, kā arī par kokteiļa efektu, mūsu organismos sastopoties vairākām ķīmiskajām vielām reizē. Taču pilnīgi skaidrs ir tas, ka velns slēpjas piesārņojuma mazajās devās, kas uzkrājas. Daļu pesticīdu var nomazgāt un nomizot, bet ne visus. Tāpēc īpaši jāpievērš uzmanība, lai iepirkuma grozā nonāktu bioloģiski sertificēti augļi un dārzeņi. Tas pats attiecas uz graudaugu (sevišķi pilngraudu) un pākšaugu produktiem, jo pesticīdus plaši izmanto graudu nokaltēšanai uz lauka un pākšaugu kaitēkļu apkarošanai.

Minerālmēslu ražošana ir ļoti energoietilpīga, un tie mēro garus loģistikas ceļus. Daudzus pārsteidz tas, ka Latvijā lielāko daļu klimata sildošo gāzu emisiju lauksaimniecībā rada augšņu apsaimniekošana. Vairāk nekā trešdaļa no šīm emisijām rodas no slāpekļa minerālmēsliem, kas paredzēti konvencionālajai lauksaimniecībai.

Negribi lauzīt galvu par šo visu? Bioloģiskie lauksaimnieki Latvijā un pasaulē ir parūpējušies par to, lai varam izvēlēties dabai draudzīgus produktus. Nemulsti – ekoloģiska un bioloģiska pārtika ir viens un tas pats. Bioloģiskos produktus citu vidū viegli atšķirt pēc ekomarķējuma uz iepakojuma – zaļās ekolapiņas.

Bioloģisko pārtiku var atrast katrā sevi cienošā pārtikas veikalā, specializētajos ekoveikalos, Kalnciema kvartāla tirdziņā, Mūsu bio tirgū Siguldā un citos tirgos, kā arī iegādāties pa tiešo no zemniekiem Tiešās pirkšanas pulciņos.

Vēstule tapusi izaicinājuma "Neapēd zemeslodi" ietvaros. Viesautors ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas eksperts Raivis Bahšteins.