Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija kritizē Eiropas Komisijas 16. jūlijā publiskoto Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) priekšlikumu, kas budžetu paredz tikai ienākumu atbalstam platību maksājumu veidā, bet agrovides pasākumu finansēšanu atstāj dalībvalstu ziņā.

LBLA kopā ar bioloģisko lauksaimnieku kustību visā Eiropā aicina skaidri iezīmēt KLP finansējumu vides, klimata un dzīvnieku labturības pasākumiem, lai sekmētu lauksaimnieku tuvināšanos ilgtspējīgākām praksēm.

Eiropas Komisijas priekšlikums nodrošināt KLP līdzekļus tikai platību maksājumiem ir neatbilstošs sabiedrības vajadzībām. Iepriekš Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas rosinātā stratēģiskā dialoga par ES lauksaimniecības nākotni ietvaros tika panākta vienošanās, ka vismaz trešdaļa no KLP budžeta jānovirza ekosistēmas pakalpojumu aizsardzībai, tostarp bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Raivis Bahšteins: «KLP mugurkaulu būtu jāveido skaidrai virzībai uz lauksaimniecības ilgtspēju, pretējā gadījumā ES ražotās pārtikas standarti zaudēs savus pamatus. Lielāka elastība dalībvalstu lauksaimniecības politikai var novest pie ilgtspējas iniciatīvu devalvēšanas, no kā smagi cietīs vide, pārtikas kvalitāte un sabiedrības veselība.»

R. Bahšteins atzinīgi vērtē, ka bioloģisko lauksaimniecību Eiropas Komisija atzīst kā būtisku lauksaimniecības politikas instrumentu arī KLP periodā pēc 2027. gada, tomēr ar to nepietiek – bez iezīmēta budžeta videi un sabiedrībai draudzīgu lauksaimniecības prakšu īstenošana būs apdraudēta.

«Lai sabiedrība un vide nepaliktu zaudētājos, bioloģiskajiem lauksaimniekiem nepieciešams stabils politisks atbalsts ilgtermiņā. Ilgtspējīgi risinājumi jāpadara par lauksaimnieka vieglāko un dabiskāko izvēli, bet KLP sistēmai kopumā jābūt vienkāršai un stimulējošai strādāt videi draudzīgāk. Bioloģiskā lauksaimniecība ir labi ieeļļots mehānisms, kas sevi ir attaisnojis visā ES, ko pierāda gan platību pieaugums, gan tirgus kāpums gadu no gada. Lai gan lauksaimniecība kopumā ES lielā mērā joprojām ir ķīmisko pesticīdu un minerālmēslu pavadā, tomēr lauksaimniekiem ir nodrošināta iespēja izvēlēties strādāt citādāk. Šo izvēli nedrīkst atņemt, gluži pretēji – tā jāstiprina. Tāpēc, lai arī galvenie lēmumi par KLP tiek pieņemti Briselē, ceram uz līdzsvarotu lauksaimniecības politiku Latvijā, jo zemes izmantošana lauksaimniecības vajadzībām pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk ir jautājums par to, kādu pasauli atstāsim nākamajām paaudzēm. Līdz ar to bioloģiskā lauksaimniecība var kalpot kā centrālā ass saprātīgā un līdzsvarotā lauksaimniecības politikā, piedāvājot lauksaimniekiem iespēju strādāt atbildīgāk un tālredzīgāk un vienlaikus labāk sagatavojot nākotnē gaidāmajām krīzēm, kas saistītas gan ar klimata pārmaiņām, gan ekonomiku,» skaidro R. Bahšteins.