Pagājušajā nedēļā, 14. maijā, koncertzālē “Cēsis” notika otrais Bioreģiona forums, kas pulcēja vairāk nekā 160 dalībnieku no Vidzemes – pašvaldību, nevalstisko organizāciju un kopienu pārstāvjus, ēdinātājus un pārtikas ražotājus. Šī gada foruma tēma bija “Vietējā ekonomika, apritīgums un bioloģiskā pārtika”, uzsverot nepieciešamību pēc sadarbības un kopīgas rīcības Gaujas Nacionālā parka bioreģiona attīstībai.

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka bioreģiona ideja balstās ciešā sadarbībā – tas nav viena atbildīgā jautājums, bet kopīgs mērķis. Foruma diskusijās un prezentācijās vairākkārtīgi izskanēja tādi atslēgas vārdi kā “sadarbība”, “darīt kopā” un “kooperācija”.

Forumā tika izvērtēts arī paveiktais kopš Gaujas Nacionālā parka bioreģiona izveides 2023. gadā: izstrādāta vizuālā identitāte, izveidota mājaslapa bioregions.lv, uzsākta zaļā publiskā iepirkuma prakses pilnveide un veicināta sabiedrības iesaiste.

Notika divas tematiskās sesijas: viena – par vietējo pārtikas ražotāju sadarbību un īso piegādes ķēžu stiprināšanu, otra – par apritīgas ekonomikas principu ieviešanu dzīvē un resursu efektīvu izmantošanu.

Vietējās pārtikas nozīme un sadarbības potenciāls

Sesijā “Sadarbība, izaicinājumi, risinājumi vietējās pārtikas patēriņa veicināšanai bioreģionā” īpaši tika akcentēta nepieciešamība padarīt bioloģisko pārtiku par ikdienas izvēli un veidot sadarbību visos līmeņos.

Cēsu rajona lauku partnerības projektu koordinatore Anda Briede iepazīstināja ar projektu “Ceļā uz Zaļo reģionu”, norādot, ka sākotnēji ražotāji bijuši atturīgi pret kooperācijas ideju, taču projekta gaitā sapratuši – sadarbojoties iespējams sasniegt lielāku konkurētspēju un paveras tirgus iespējas. Aicinājums ražotājiem – sadarboties un veidot spēcīgākas vietējo ražotāju kopienas.

Vidzemes plānošanas reģiona eksperte Līga Proškina iepazīstināja ar stratēģiskajām vadlīnijām “Vidzemes reģiona ilgtspējīgas pārtikas sistēma 2025–2035”. Jauno Līderu vidusskolas direktore Saiva Vītola no Līgatnes dalījās pieredzē par bioloģiskās pārtikas iepirkumu skolā, kuras mērķis ir panākt, lai vismaz 30% skolas ēdienkartē izmantoto produktu būtu vietējas izcelsmes un bioloģiski audzēti. “Bioloģiskā pārtika skolā nav tikai ēdiens – tā ir klusā revolūcija uz šķīvja, kas audzina domājošus un dabu cienošus cilvēkus,” uzsvēra S. Vītola.

AREI pētniece Agnese Hauka norādīja, ka bioreģions ir bagāts ar mazākiem un lielākiem pārtikas ražotājiem, un liels guvums ir tas, ka tiek ražots daudzveidīgs produktu klāsts. Kamēr lielākie ražotāji var nodrošināt lielākus produkcijas apjomus lielākiem pircējiem, mazākie ražotāji stiprina un balsta kopienas tirdziņus, agro- un gastrotūrismu. Viņa iedrošināja ikvienu izmantot sadarbības nestās priekšrocības arvien lielākos mērogos.

Biedrības “Latvijas Dabas fonds” pārstāve Andra Līviņa iepazīstināja ar zīmolu “Dabisko pļavu produkts”, ko var izmantot saimniecības, kas apsaimnieko dabiskās pļavas.

Darbnīcā par īso piegādes ķēžu stiprināšanu tika izstrādātas idejas sadarbības, pārdošanas un mārketinga jomās, atgādinot: “Ja vēlamies pārmaiņas, jāuzņemas atbildība par visu pārtikas ķēdi.”

Aprites ekonomika un uzņēmēju pieredze

Sesijā “Pārdomāta resursu izmantošana dzīvē un saimniekošanā” tika uzsvērta nepieciešamība mainīt paradumus un ieviest aprites ekonomikas principus. Diskusijā aktualizēja jautājumu – cik daudz patērējam un izmetam, un cik svarīga ir domāšanas maiņa resursu izmantošanā.

Tika prezentētas vairākas iniciatīvas ilgtspējas veicināšanai, tostarp platformas lietovelreiz.lv un sinergia.lv, aprites ekonomikas ceļakarte pašvaldībām un Jaunās būvniecības skola – kontaktpunkts ilgtspējīgai būvniecībai, kas apvieno nozares profesionāļus, uzņēmējus, mācībspēkus un studentus.

Savā pieredzē dalījās divi bioreģiona uzņēmēji. Aleksandrs Safonovs (“BioLana”) stāstīja par organiskā mēslojuma ražošanu no aitu vilnas – piemēru aprites ekonomikai, kur atkritumi kļūst par izejvielām. Aigars Ruņģis (“Valmiermuižas alus”) uzsvēra, ka apritīgums sākas ar domāšanas maiņu – gan resursu efektīvā izmantošanā, gan atkārtoti lietojama iepakojuma ieviešanā. Viņš atgādināja, ka ilgtspējīgs bizness nozīmē gan vides un aprites mērķus, gan ekonomisku pamatu, bez kura idejas nevar īstenot.

Darbnīcā par apritīguma veicināšanu bioreģionā dalībnieki radīja idejas, kā praktiski ieviest aprites principus un ko iekļaut Cēsu novada pašvaldības aprites ekonomikas ceļakartē.

Jaunas sadarbības iespējas

Foruma noslēgumā notika “ātrie randiņi” starp bioloģiskās pārtikas ražotājiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Veidojās jauni kontakti un ieceres ilgtermiņa sadarbībai bioloģiskās pārtikas nodrošināšanai skolās un bērnudārzos bioreģionā. Santa Rumba no Dikļu pagasta saimniecības “Mežvijas” priecājās par iespēju satikt esošos un potenciālos sadarbības partnerus un sniegt atgriezenisko saiti. Savukārt Alise Zariņa no Rūjienas puses saimniecības “Pilsgravas” atzina: “Man ir specifisks produkts – kazas siers –, bet restorāni bija ieinteresēti!”

Forums bija iespējams, pateicoties Cēsu, Siguldas un Valmieras novadu pašvaldībām, Vidzemes plānošanas reģionam, Cēsu rajona lauku partnerībai, Vidzemes lauku partnerībai "Brasla", biedrībai "No Salacas līdz Rūjai", Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijai un biedrībai "Greenfest", kā arī projektiem "We Make Transition!", "KISMET", "No atkritumiem uz resursiem" un "Ceļā uz Zaļo reģionu".

Papildinformācijai

2023. gadā forumā “Misija – bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā” 13 institucionālie partneri un citi klātesošie parakstīja labas gribas memorandu par pirmā bioreģiona izveidi Latvijā – Gaujas Nacionālajā parkā. Memorandā pausta kopīga apņemšanās visos iesaistes līmeņos veidot vidi, kas ir draudzīga dabai un klimatam, resursus taupoša, iekļaujoša dažādām sabiedrības grupām un veicina ekonomisko labklājību.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, [email protected]