Vai bioloģiskā lauksaimniecība var sacensties ar konvencionālo lauksaimniecību?
Vairāk nekā 100 bioloģiskās un industriālās lauksaimniecības pētījumu salīdzināšanas sistemātiska analīze parāda, ka bioloģiskās lauksaimniecības kultūru raža ir augstāka kā iepriekš domāts. Kalifornijas Universitātes Bērklijas (UC Berkeley) zinātnieku veiktais pētījums atklāja, ka, ievērojot noteiktas metodes, varētu vēl vairāk samazināt starpību starp bioloģiskās un industriālās lauksaimniecības ražas apjomu.
Pētījums, kas tika publicēts 2014. gada 10. decembrī žurnālā Proceedings of the Royal Society B, apskata pieņēmumu, ka bioloģiskā saimniekošana, lai gan piedāvā videi draudzīgu un ilgtspējīgu alternatīvu intensīvajai lauksaimniecībai, nevar saražot pietiekami daudz pārtikas, lai apmierinātu pasaules apetīti.
“Attiecībā tieši uz divu pieeju produktivitātes salīdzināšanu, šis pētījums uzskatāmi parāda atšķirību starp bioloģisko un industriālo lauksaimniecību,” saka pētījuma vecākā autore, Klēra Krēmena (Claire Kremen), vides zinātņu, politikas un vadības profesore un viena no Bērklijas Pārtikas Institūta (Berkeley Food Institute) vadītājām. “Sakarā ar to, ka turpmākajos 50 gados izteikti pieaugs globālā nepieciešamība pēc pārtikas, ir būtiski pievērst lielāku uzmanību bioloģiskajai saimniekošanai, ne tikai tāpēc, ka industriālā lauksaimniecība rada ieteikmi uz vidi, bet arī tāpēc, ka ražas palielināšanas iespējas ar sintētiskajiem mēslošanas līdzekļiem samazinās.”
Pētnieki veica meta-analīzi no 115 pētījumiem – šis datu kopums ir trīs reizes lielāks kā iepriekšējam pētījumam, kas salīdzina bioloģisko un industriālo lauksaimniecību. Viņi atklāja, ka bioloģisko lauksaimniecību raža ir par 19,2 procentiem mazāka nekā industriālo – un šī ir mazāka atšķirība nekā iepriekšējos pētījumos.
Pētnieki atzīmēja, ka pieejamie pētījumi, kas salīdzina saimniekošanas metodes, bieži ir neobjektīvi un tiek veidoti par labu industriālajai lauksaimniecībai, tāpēc ražas starpības novērtējums visticamāk ir pārvērtēts. Viņi arī konstatēja, ka, izmantojot metodes, kas uzlabo bioloģiskās lauksaimniecības produktivitāti, varētu samazināt ražas starpību. Viņi īpaši izcēla divas lauksaimniecības prakses – vairāku kultūraugu audzēšanu vienā laukā un kultūraugu maiņu, kas būtiski samazinātu bioloģisko un industriālo lauksaimniecību ražas starpību par attiecīgi 9 un 8 procentiem.
Pētnieki atklājuši, ka raža ir atkarīga arī no audzētā kultūrauga. Nebija būtiskas atšķirības starp bioloģiski un industriāli audzēto pākšaugu, piemēram, pupiņu, zirņu un lēcu, ražas daudzumu.
“Mūsu pētījums liecina, ka, atbilstoši ieguldot bioloģiskās lauksaimniecības pārvaldes izpētē un bioloģiskās lauksaimniecības lopu šķirņu pavairošanā, ražas starpība tiktu samazināta un pat dažām kultūrām vai dažos reģionos tā vispār vairs nebūtu,” saka pētījuma galvenais autors, Laurens Ponisio (Lauren Ponisio), vides zinātņu, politikas un vadības aspirants.
Pētnieki uzskata, ka, runājot par pārtikas ražošanu, bioloģiskā lauksaimniecība var būt ļoti konkurējoša alternatīva industriālajai lauksaimniecībai. “Ir svarīgi atcerēties, ka mūsu pašreizējā lauksaimniecības sistēma ražo daudz vairāk pārtikas nekā ir nepieciešams, lai nodrošinātu visus zemes iedzīvotājus,” saka Kremena (Kremen). “Lai izskaustu badu pasaulē, ir nepieciešams palielināt piekļuvi pārtikai, nevis tikai palielināt ražošanas apjomus. Bez tam proporcijas palielināšana lauksaimniecībām, kas izmanto ilgtspējīgas, bioloģiskas saimniekošanas metodes, nav izvēle, tā ir nepieciešamība. Mēs vienkārši nevaram nākotnē turpināt ražot pārtiku, nerūpējoties par mūsu augsni, ūdeni un bioloģisko daudzveidību.”
Pētījumu atbalstīja Nacionālās Zinātnes Fonda Absolventu Pētniecības Apvienība (A National Science Foundation Graduate Research Fellowship) un Dabas Zinātņu un Inženierzinātņu Pētniecības Pēcdokturantūras Apvienība (A Natural Sciences and Engineering Research Postdoctoral Fellowship).
Pētījums atrodams šeit:
