Šodien, 25. martā, Eiropas Komisija nāca klajā ar Rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai 2021.-2027. gadam. Rīcības plāna mērķis ir palielināt bioloģiski sertificētas pārtikas ražošanu un veicināt patēriņu, panākot, ka līdz 2030. gadam vismaz 25% lauksaimniecības zemes Eiropas Savienībā tiktu apsaimniekoti bioloģiski.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis ir gandarīts, ka Eiropas līmenī ir iezīmēta skaidra virzība lauksaimniecības attīstībai jau tuvākajā nākotnē. «Tas nav zaļais radikālisms vai utopija, kā nereti izskan industriālo lauksaimnieku organizāciju komunikācijā, bet pastāvošo izaicinājumu priekšā reālākais virziens, kurā attīstīties pārtikas ražošanai arī Latvijā. Tā bioloģiskās lauksaimniecības lomu, tiecoties uz ilgtspējīgāku pārtikas ražošanu, saskatījusi Eiropas Komisija un tā to redzam arī mēs,» skaidro G. Norkārklis.

«Diemžēl politiskā griba par bioloģiskās nozares attīstību Latvijā ir ļoti vāja. Jau pirms ilgāka laika aicinājām Zemkopības ministriju izstrādāt arī nacionāla līmeņa rīcības plānu, taču pagaidām rīcība no ministrijas puses nav sekojusi. Tāpēc mudinām ķerties pie plāna izstrādes nekavējoties, sekojot citu Eiropas valstu piemēram, kas to jau ir paveikušas,» norāda G. Norkārklis. Arī EK rosina dalībvalstis izstrādāt nacionālos bioloģiskās ražošanas izaugsmes plānus, kuri palīdzētu tām palielināt bioloģiskās ražošanas daļu. Kā norāda EK, strauji augošo bio nozari nepieciešams sekmēt trīs veidos: palielinot patēriņu, izvēršot ražošanu un uzlabojot nozares ilgtspēju.

Tikmēr Latvijā nepieciešamās izmaiņas tiek politiski bremzētas, jo Zemkopības ministrija cenšas turēties pie esošā politiskā kursa – dziļakas industrializācijas virzienā. ZM šomēnes izplatījusi vairākus par valsts naudu veidotus video (apskatāmi ZM Facebook profilā), kuros intervētie lauksaimnieki apgalvo, ka lauksaimniecība bez sintētisko pesticīdu izmantošanas nav iespējama. Kā jau izskanējis, pilsoņu iniciatīva par pesticīdu lietošanas ierobežošanu guvusi atbalstu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu balsojumā, tādēļ drīzumā tā tiks vērtēta Vides un reģionālās attīstības ministrijas veidotajā darba grupā, kurā līdzdarbosies arī LBLA vadītājs G. Norkārklis.

Vienlaikus Zemkopības ministrija šonedēļ pēc ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes izplatīja paziņojumu, ka EK rekomendācijām Zaļā kursa mērķu sasniegšanā «ir tikai ieteikuma raksturs – tās nav juridiski saistošas». Tāpat ZM norāda, ka «ne vairāk kā  20% no Latvijas zemajiem tiešajiem maksājumiem būtu veltāmi vides un klimata pasākumiem», nonākot pretrunā ar Kopējās lauksaimniecības politikas uzstādījumiem. Tādējādi ZM īstenotās politikas rezultātā Latvija nevis tuvinās Zaļā kursa stratēģijās No lauka līdz galdam un Biodaudzveidības stratēģija izvirzītajiem uzdevumiem, bet dodas pretējā virzienā. Zaļā kursa vadmotīvs ir ne tikai palielināt bioloģiski apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platību, bet arī ievērojami samazināt sintētisko pesticīdu, antibiotiku un minerālmēslu izmantošanu lauksaimniecībā Eiropā.  

Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības nozare gadu no gada uzrāda labākus rezultātus kopējā saražotās produkcijas klāstā. No 2015. līdz 2019. gadam bio produkcijas īpatsvars lauksaimnieciskās izlaides kopvērtībā Latvijā palielinājies no 3,8 līdz 6,5% (AREI dati). Arī globāli bioloģiskās pārtikas tirgus nemīti pieaug, saskaņā ar Agence BIO datiem 2019. gadā pakāpjoties līdz 112,3 miljardiem eiro (2018. gadā – 103,5 mljrd. eiro).

Tāpēc LBLA ieskatā jāpaveic vairāki nozīmīgi uzdevumi, lai Latvija neiepaliktu Eiropas lauksaimniecības nozares attīstības ceļā un nezaudētu konkurētspēju:

• Bioloģiskā lauksaimniecība jānosaka kā prioritāte lauksaimniecības politikā Latvijā (politiskais atbalsts, nevis pretdarbība);
• Nepieciešams atbilstošs finansējums bioloģiskajai lauksaimniecībai Kopējās lauksaimniecības politikas nacionālajā Stratēģiskajā plānā;
• Jāizstrādā nacionāla līmeņa bioloģiskās lauksaimniecības attīstības Rīcības plāns;
• Jānosaka prioritārs atbalsts LAP pasākumos (ieguldījumi materiālajos aktīvos, izglītības pasākumi, LEADER);
• Jāpanāk lielāks bioloģiskās produkcijas īpatsvars Zaļajā publiskajā iepirkumā;
• Valstij jānodrošina tirgus veicināšanas pasākumi (tostarp nozīmīgs valsts atbalsts patērētāju izglītošanā);
• Sargājot vidi un sabiedrību, valstij jānosaka sintētisko pesticīdu lietošanas ierobežojumi un jāapsver pesticīdu nodokļa iesviešana.

Aicinām iepazīties ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā sagatavoto informāciju par Rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai: https://ej.uz/BiologiskaRazosana

Plašāka informācija: Raivis Bahšteins, biedrības «Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija» lauksaimniecības politikas eksperts

Tālr. 29495001, e-pasts [email protected]