Līdz ar Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumu valdībai sākt plašāku diskusiju par zaļākas lauksaimniecības politiku Latvijā un pakāpenisku pārorientēšanos uz bioloģisko lauksaimniecību, lauksaimniecības un dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas aicina veikt priekšdarbus jau pašlaik, lai no vārdu politikas pārietu pie konkrētas rīcības.

Kā ziņots, Eiropas Komisija maijā nāca klajā ar divām Eiropas Zaļajā kursā ietvertajām videi, dabai un ilgtspējai ļoti nozīmīgām stratēģijām – Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030 un ilgtspējīgas pārtikas stratēģiju No lauka līdz galam (Farm to Fork). Pašlaik dalībvalstis var iesniegt savu redzējumu un komentārus par šīm stratēģijām, tādējādi nosakot to ieviešanas prakses, kā arī iestrādājot stratēģijās paredzētos mērķus katras valsts Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskajos plānos.

Tāpēc Latvijas Bioloģiskās Lauksaimniecības asociācija, Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Zemnieku federācija un Latvijas Biškopības biedrība vēlas izgaismot to, ka Zemkopības ministrijas līdzšinējais izstrādātais KLP piedāvājums un priekšlikumi atbalsta sistēmai nav pietiekami saskaņoti attiecībā uz Zaļā kursa izvirzītajām prasībām, kā arī nav vienoti ar stratēģijā No lauka līdz galdam nospraustajiem mērķiem.

Neskatoties uz Zaļajā kursā norādītajiem mērķiem tuvākajai desmitgadei, piemēram, ķīmisko pesticīdu samazināšanu par 50% un to, ka vismaz 25% no lauksaimniecības zemēm ES būs jāapsaimnieko bioloģiski, Zemkopības ministrijas piedāvātie pasākumi vairāk vērsti uz dokumentācijas un uzskaites pilnveidošanu un neparedz konkrētu ķīmisko pesticīdu un sintētisko minerālmēslu izmantošanas samazināšanu.

Organizācijas uzsver, ka nedrīkst ignorēt ekosistēmu pakalpojumus, ko nodrošina ekstensīvā lopkopība un bioloģiskā lauksaimniecība kopumā, kā arī nelielās saimniecības. Tieši bioloģiskā lauksaimniecība ir viens no būtiskākajiem Zaļajā kursā paredzētajiem instrumentiem, lai pārtikas ražošanu Eiropā padarītu videi, klimatam un cilvēkam draudzīgāku. Satraucošs signāls ir iecere samazināt atbalstu bioloģiskajai lopkopībai un pilnībā pārtraukt atbalstu bioloģiskajai biškopībai.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Zemnieku federācija un Latvijas Biškopības biedrība aicina:

• Nesamazināt atbalsta līmeni bioloģiskajai lauksaimniecībai, bet nodrošināt nepieciešamo atbalsta apjomu nozares izaugsmei, jo bioloģiskās lauksaimniecība ir viens no efektīvākajiem veidiem, kas ļaus valstīm sasniegt izvirzītos vides un klimata mērķus.
• Līdzīgi, kā to dara citas valstis, izvirzīt Latvijas individuālos mērķus lauksaimniecības politikā. Rīkoties mērķtiecīgi un paredzēt atbilstošu atbalstu lauksaimniekiem, lai līdz 2030. gadam sasniegtu vismaz 25% bioloģiskās lauksaimniecības platību īpatsvaru no kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoma, kā arī, rūpēs par vidi, sabiedrības veselību un dzīves telpas kvalitāti lauku apvidos, noteikt stingrākus ierobežojumus pesticīdu izmantošanai, to lietošanu samazinot vismaz par 50%.  
• Sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām izstrādāt Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem un atbalsta mehānismiem, lai attīstītu nozari un veicinātu konvencionālo lauksaimnieku pāreju uz bioloģisko saimniekošanu.
• Par spīti tam, ka Latvijas prioritāte attiecībā uz KLP reformu ir «godīgi maksājumi», maksājumu sadalījums Latvijā neliecina, ka šādu principu vēlamies piemērot savā valstī – industriālajai graudkopībai tiek nodrošināti labāki atbalsta apstākļi, citas nozares atstājot pabērna lomā. Tādēļ aicinām nodrošināt «godīgus maksājumus» arī ekstensīvajām lopkopības saimniecībām, kuras saimnieko pastāvīgajos zālājos un ir būtiskas, lai Latvijā saglabātu un atjaunotu zālāju bioloģisko daudzveidību.

Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs:

Lai Eiropas Zaļais kurss būtu patiess zaļākas attīstības virzītājs, nevis kļūtu par «zaļo rebi», kas attaisnos kārtējos kompromisus starp Eiropas Komisiju un lauksaimniecības industrijas lobiju, ir vēl jāpaveic daudz darba. Diemžēl Latvija ar saviem priekšlikumiem šobrīd virzās uz to, lai visiem spēkiem varētu turpināt ražošanas intensifikāciju un industrializāciju, kas ir sliktas ziņas dabas daudzveidībai.

Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs:

Ja netiks kardināli uzlabots Zemkopības ministrijas atbalsta piedāvājums, bioloģiskā lauksaimniecība 2022.–2027. g. plānošanas periodā attīstīties nespēs. Pašreizējais piedāvājums, ignorējot Eiropas Komisijas aicinājumu veidot patiesi zaļāku lauksaimniecības politiku, liek secināt, ka Latvijā tiek būvēta tāda politika, kas draud ievērojami samazināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru, ietekmējot ne tikai sabiedrības tiesības uz tīru pārtiku un veselību, bet arī gaisa, augsnes, ūdens stāvokli.

Esošais Zemkopības ministrijas piedāvājums attālinās arī no vairākiem Eiropas Komisijas izvirzītajiem Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, piemēram, rūpēties par vidi, rīkoties klimata pārmaiņu jomā, saglabāt ainavas un bioloģisko daudzveidību, palīdzēt plaukt lauku teritorijām, aizsargāt pārtikas kvalitāti un iedzīvotāju veselību. Aicinām veidot tādu lauksaimniecības politiku, lai ikviens lauksaimnieks būtu ieinteresēts strādāt dabai draudzīgāk, pārejot uz bioloģisko ražošanu ar respektu pret dabu un cilvēkiem.

Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja:

Ir jānovērtē mazo un vidējo daudznozaru saimniecību ieguldījums jau esošās bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā un jālemj par ievērojamu atbalstu mazo un vidējo saimniecību attīstības sekmēšanai – inovatīvu risinājumu ieviešanai un produktivitātes celšanai. Tas palīdzētu sasniegt Zaļā kursa mērķus.

Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda direktors:

Dzīvojam laikā ar ļoti nopietniem izaicinājumiem dabas un klimata jomās jau tuvā nākotnē, tādēļ pārmaiņas ir strauji nepieciešamas. Šodien virzītie mērķi Eiropā jau rosina lauksaimniecību strauji kļūt videi draudzīgākai attiecībā uz dzīvās dabas stāvokli, bioloģisko lauksaimniecību, pesticīdiem, mēslojumu, antibiotikām. Latvijai arī beidzot jāiet uz priekšu un jāpieņem atbildīgāki politiskie lēmumi. Nevis jāmeklē iegansti kaut ko nedarīt un dzīvot pa vecam, bet, izmantojot savas un citu zināšanas, mūsu zemes resursus un to īpatnības, jāvirzās uz priekšu cilvēkam un dabai veselīgas lauksaimnieciskās ražošanas un dzīves telpas attīstībā.

Latvijas Biškopības biedrība:

Zaļais kurss ir ļoti nozīmīgs biškopības nozares nākotnei. Tas būs labs pamats videi draudzīgai saimniekošanai – kultūraugu laukiem, kuros neies bojā medus bites un citi apputeksnētāji. Ik gadu apputeksnētāji Eiropas lauksaimniecības sektoram atnes 22 miljardus eiro vērtu pienesumu, aprēķinājusi Eiropas Komisija. Ap 80% kultūraugu un savvaļas augu apputeksnē tieši medus bite un savvaļas apputeksnētāji, tādēļ, samazinot atbalstu biškopībai, cietīs arī citas lauksaimniecības nozares.

Biškopjiem ir svarīgi, lai arī Latvijas valsts atbalstītu Zaļo kursu un tas atspoguļotos Zemkopības ministrijas gatavotajos atbalsta pasākumos, sniedzot atbalstu apdraudētajai biškopības nozarei, kas jau tā saskaras ar grūtībām. Piemēram, viena no problēmām ir bišu skaita samazināšanās neatbilstošas intensīvās augkopības darbības rezultātā – insekticīdu un citu pesticīdu lietošana augu ziedēšanas laikā. Šādi saimniekojot, iet bojā lidojošās bites, un tas atstāj negatīvu ietekmi uz bišu saimju atražošanas spējām. Biškopjiem ir jāiegulda ievērojami resursi bišu skaita atjaunošanā, bet diemžēl atbalstu nozares saimniecībām valsts ir samazinājusi un plāno samazināt vēl vairāk.