Bioloģiskās lauksaimniecības platības Latvijā pēdējo divu gadu laikā palielinājušās par aptuveni 50 000 hektāriem – šobrīd Latvijā aptuveni 230 000 hektāru no lauksaimniecībā izmantojamās platības ir bioloģiski sertificēta. Tāpat pakāpeniski pieaug bioloģiskajā lauksaimniecībā iesaistīto uzņēmumu skaits – gan zemnieku saimniecības, gan pārstrādes uzņēmumi. Arvien vairāk bioloģiski sertificējas arī vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, kā arī citi pārtikas ķēdē iesaistītie operatori. Kopējais sertificēto uzņēmumu skaits sasniedzis 3800.

“Bioloģiskās pārtikas ražošanā tāpat kā līdz šim vadošā ir piena nozare, tai seko gaļas lopkopība un graudaugu nozare. Abas pēdējās nozares arī ir aktīvākās eksportētājas,” norāda Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs.

Līdz ar kopējo bioloģiski sertificēto platību pieaugumu, palielinājies arī to platību apjoms, kurās tiek vai tiks audzēti dārzeņi – Latvijas patērētāju pieprasītākā bioloģisko produktu kategorija. Tāpat ļoti pieprasīta ir bioloģiski sertificēta putnu gaļa, kuras piedāvājums šobrīd ir pavisam niecīgs.

Tajā pašā laikā mazāk nekā puse Latvijas patērētāju pazīst Eiropas Savienības vienoto ekomarķējumu – zaļo ekolapiņu. 2014. gadā šis rādītājs bija 30%, savukārt 2015. gadā – 40%, bet izvēles faktors, veicot pirkumu, zaļā ekolapiņa ir 17% iedzīvotāju.

“Liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām skaidri neizprot, kas ir bioloģiskā pārtika un ko nozīmē zaļā ekolapiņa, par bioloģiskiem vai ekoloģiskiem produktiem uzskatot tādus, kas audzēti laukos un “bez ķīmijas”. Taču bioloģiskā lauksaimniecība ir daudz vairāk nekā pesticīdu nelietošana – tas ir videi draudzīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecības principu kopums, turklāt pakļauts stingrai kontrolei un uzraudzībai,” uzsver Norkārklis.

Milans Blūms, Rimi Latvija kategoriju departamenta direktors, stāsta, ka

“pēdējo gadu laikā ir skaidri redzama tendence, ka cilvēkiem arvien vairāk interesē kvalitatīva pārtika, kas nākusi no Latvijas laukiem. Pircēji seko līdzi, kādu pārtiku izvēlēties, uzdod jautājumus un izpēta iepakojumus. Dati liecina, ka  salīdzinājumā ar pagājušo gadu, pieprasījums bioloģiskajiem produktiem ir audzis par 18%, taču dažās no pārtikas grupām tas ir pat dubultojies —pieprasījums pēc dabai draudzīgi audzētiem augļiem un dārzeņiem ir audzis par 55%. Uz pusi ir pieaudzis arī  bioloģiski audzētas sausās pārtikas — graudu, žāvējumu, garšvielu un citu preču  pieprasījums. Vēl viena tendence, ko vērts atzīmēt — bio zīdaiņu pārtikas  pieprasījums ir audzis par 163%. Taču Eiropas kontekstā mūsu  patērētāju pieprasījuma līmenis pēc bio produkcijas vēl joprojām ir zems. Tāpēc tā ir viena no Rimi prioritātēm, lai, sadarbojoties ar pārtikas piegādātājiem, kuri ir bioloģiski sertificēti,  mēs paplašinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamo bio produkcijas klāstu, dodot iespēju izvēlēties veselīgu un ilgtspējīgā vidē augušu pārtiku”.

Elīna Novada, pirms nepilna gada atklātā virtuālā zemnieku tirgus Svaigi.lv vadītāja saka:

“Bioloģiskās pārtikas tirgum Latvijā, salīdzinot to ar citiem Eiropas tirgiem, ir milzīgs potenciāls un tam gaidāma strauja izaugsme. Arī virtuālajā zemnieku tirgū Svaigi.lv mēs redzam, ka patērētājs kļūst arvien zinošāks un meklē pārtiku, kas atbilstu nemitīgi augošajām kvalitātes un izcelsmes prasībām, kas nāk kopā ar izglītošanos par to, ko mēs ikdienā ēdam. Pārstāvot arī bioloģiskās pārtikas ražotāju pusi, varam teikt, ka šobrīd kopā ar zemniekiem jāmeklē veidi, kā apmierināt pastāvīgi pieaugošo pieprasījumu. Tomēr vēl liels darbs ieguldāms patērētāja apziņas maiņai un sapratnei par bioloģiskas pārtikas ieguvumiem pret tās cenu, jo šobrīd Latvijas patērētājs nav nobriedis maksāt par šo pārtiku vairāk nekā par tādu, kas audzēta ar industriālām metodēm.”