Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija apkopojusi piecus argumentus, kāpēc ir vērts meklēt bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu – zaļo ekolapiņu – uz olu iepakojuma, un aicina ikvienu Lieldienu galdā celt bioloģiski sertificētas olas no pašmāju ražotājiem.

1. Visaugstākās prasības putnu labturībai. Augstos labturības standartus vistu turēšanā apliecina gan ekomarķējums, gan skaitļu kods «0» uz bioloģiski iegūtas olas. Skaitļu kods informē par vistu turēšanas metodi – jo lielāks skaitlis, jo zemākas labturības prasības un līdz ar to lielākas ciešanas putniem («0» – olas no bioloģiskās lauksaimniecības; «1» – olas dētas brīvas turēšanas apstākļos; «2» – kūtī dētas olas; «3» – vistas turētas sprostos). Ne vistu, ne citu putnu un dzīvnieku sugu audzēšanā bioloģiskajā lauksaimniecībā neizmanto būrus, kastes vai aizgaldus ar caurumotu grīdu. Tāpat bioloģiskās lauksaimniecības prasības aizliedz jebkādus dzīvnieku sakropļojumus, piemēram, apgriežot mājputniem knābjus.

2. Vistu uzturs, kas neliek uzdot jautājumus. Bioloģiskās lauksaimniecības stingrās prasības aizliedz izmantot mājputnu barību ar ĢMO, kas konvencionālajā lauksaimniecībā ir ierasta kombinētās lopbarības sastāvdaļa. Tās vietā bioloģiski audzētas vistas saņem augstākās kvalitātes bioloģiski sertificētu barību, kas parasti audzēta turpat saimniecībā, piemēram, graudus un dārzeņus. Bioloģiskajās saimniecībās vistas saņem cieņpilnu attieksmi – tās var brīvi pastaigāties laukā un kašāties pa zemi, atrodot dažādus augus, kukaiņus un akmentiņus. Bioloģisko lauksaimnieku novērojumi liecina, ka vista, līdzīgi kā ganību dzīvnieki, spēj pati dabas «aptiekā» atrast tieši tos augus, kas tobrīd nepieciešami organisma stiprināšanai. Tādējādi bio vistu dzīvesveids ir pietuvināts to dabiskajai uzvedībai.

3. Garantija pircēju veselībai. Tā kā bioloģiskās vistas tiek barotas ar bioloģiskas kvalitātes barību un dzīvo labākos apstākļos, tās dēj olas, kas satur vairāk vērtīgu uzturvielu. Dažādi pēdējos gados veikti pētījumi* apliecina, ka bioloģiskās olas, salīdzinot ar konvencionāli ražotām, sniedz lielākus ieguvumus cilvēku veselībai, piemēram, tajās ir augstāka mikroelementu koncentrācija un faktiski izslēgta pesticīdu atliekvielu klātbūtne. Pētījumos minēts, ka bio olas retāk izraisa alerģiskas reakcijas. Tā kā dažādas pārtikas alerģijas īpaši izplatītas bērnu vidū, nereti bio olas uzturā var lietot tie bērni, kuri alerģisku reakciju dēļ nevar ēst konvencionāli iegūtas olas.

4. Labāk dabai – labāk cilvēkam. Bioloģiskā lauksaimniecība ne tikai rūpējas par patērētāju veselību un augstāko dzīvnieku labturības standartu ievērošanu, bet arī gādā par tīru gaisu, ūdeņiem un augsni, kā arī atstāj ievērojami mazāku ietekmi uz dabas daudzveidību. Piemēram, saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības nosacījumiem vistu ganāmpulks nedrīkst pārsniegt 3 000 putnu. Salīdzinājumam – olas, kas atbilst kodam «2», dētas novietnēs, kur vistu skaits sasniedz pat 100 000 putnu. Tas nozīmē, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā vistas saņem ne tikai labāku aprūpi, bet olu ražošana atstāj nesalīdzināmi mazāku ietekmi uz vidi. Būtiski, ka ne produkcijā, ne dabā nenonāk antibiotiku piesārņojums, jo bioloģiskajā lauksaimniecībā antibiotiku izmantošana ir stingri regulēta un pieļaujama tikai ārkārtas situācijās. Zemāka ganāmpulka blīvuma un augstākas dzīvnieku labturības dēļ bioloģisko mājputnu un dzīvnieku imunitāte ir spēcīgāka.

5. Garša un smarža! Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ olas, kas iegūtas bioloģiskajās saimniecībās, gluži vienkārši garšo labāk. Un ne mazāk svarīgi – tās arī smaržo labāk. Vārītas, ceptas, pankūkās vai ripinātas pa reni Lieldienās, bio olas sniedz vairāk prieka.

*Piemēram, Organic Egg Consumption: A Systematic Review of Aspects Related to Human Health).

Plašāka informācija: Raivis Bahšteins,

biedrības «Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija»

lauksaimniecības politikas eksperts

Tālr. 29495001, e-pasts [email protected]