Ja pērkat vietējo pārtiku, tas nenozīmē, ka esat iegādājušies bioloģisko pārtiku. “Zaļā karotīte”, “Latvijas Labums”, “Latvijas Produkts”, “Dabīgs produkts” – tās visas ir dažādas zīmes ar stingrākiem vai vājākiem kritērijiem, bet neviena no tām nenozīmē, ka pārtiku var saukt par ekoloģisku. Tāpat, ja iegādājaties pārtiku tirgū vai no audzētāja, kurš nevar uzrādīt bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu – tā nav bioloģiska pārtika.

Bioloģiskā jeb ekoloģiskā pārtika var šādu apzīmējumu iegūt tikai tad, ja atbilst stingri noteiktiem kritērijiem un ir saņēmusi bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, un tas garantē to, ka netiek izmantoti pesticīdi, minerālmēsli un cita agroķīmija. Intensīvā lauksaimniecība ir atšķirīga saimniekošanas metode, un tajā regulēti un kontrolēti izmanto agroķimikālijas – katru gadu Latvijā izlieto apmēram 400 tūkstošus tonnu minerālmēslu, uz katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kas nav bioloģiskās lauksaimniecības zeme, tiek izmantots 0,5 kg augu aizsardzības līdzekļu. Uz katru graudaugu sējumu hektāru – vidēji 1 kilogramu pesticīdu. Graudaugus smidzina vismaz divas reizes gadā augšanas laikā, taču var būt līdz pat desmit smidzināšanas reizēm, citus kultūraugus, piemēram, kartupeļus - līdz pat sešām reizēm.

Un kā ar mazajām piemājas saimniecībām, kuras savu produkciju pārdod gala patērētājam un apgalvo, ka tā ir tīra?  Diemžēl daudzas piemājas saimniecības arī izmanto agroķīmiju – un dara to nekontrolēti, neregulāri un nedozēti. Ja pazīstat saimniekus un uzticaties tiem, tad iegādātā pārtika ir laba, taču tā nekādā gadījumā nav saucama par bioloģisku vai ekoloģisku – tā ir lauku produkcija.

Ja pērkat produkciju, kuru dēvē par bioloģisku, pārbaudiet tās sertifikātu, lai esat droši, par ko maksājat.