Kad uzdodam jautājumu par pesticīdu klātbūtni pārtikā, galvenā atbilde ir – viss ir droši, pesticīdu atliekvielas nepārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu pārtikas produktā.

Pesticīdi pēc būtības ir bīstami, tie ir radīti, lai nogalinātu, un pesticīdu industrijas tiešais priekštecis ir ķīmisko ieroču industrija. Aplūkojiet agroķīmijas līdzekļu anotācijas – uz tām  rakstīts “var būt kaitīgi dzīviem organismiem.”

Pesticīdu atliekvielas pārtikā patiešām ir ļoti nelielas, un, apēdot tās vienu reizi, veselam, pieaugušam cilvēkam nekas uzreiz nenotiks. Tomēr ir jāņem vērā, ka nav pētīts, kādas sekas rodas tad, ja pesticīdu atliekvielas organismā uzkrājas ilgtermiņā.  Turklāt mēs nekad neuzņemam tikai vienu, pārbaudīto pesticīdu atliekvielu, bet veselu kombināciju, un daudzi ķīmiskie kokteiļi var iedarboties sinerģiski – neviens vienkārši summējoties, bet radot vairākas reizes lielāku toksisko efektu.

Tāpat pesticīdos parasti pārbauda aktīvo vielu un tās pieļaujamo normu, nevis papildvielas, taču arī tās var būt ļoti toksiskas. Turklāt pesticīdu atliekvielu pieļaujamā norma ir aprēķināta, ņemot vērā vidēja pieauguša cilvēka veselu organismu, taču ne bērnu.

Bērni ir īpaši pakļauti riskam, jo viņiem ir mazāka ķermeņa masa un strauja fiziskā attīstība. Ķīmiskās vielas, šķērsojot placentu, var ietekmēt arī vēl nedzimušu bērnu mammas vēderā, un radīt ģenētiskas izmaiņas viņa reproduktīvajā sistēmā, līdz ar to arī kaitēt viņa pēcnācējiem.

Latvijā veiktā pētījumā cilvēku organismos atrastas glifosāta – pie mums populārākā nezāļu apkarošanas līdzekļa Raundapa aktīvās vielas – atliekvielas. Attiecībā uz pesticīdiem būtu jāievēro piesardzības princips – to, ka tie ir droši, varēsim teikt tad, kad tas būs zinātniski pierādīts.