To droši vien var nopirkt, un, ja arī sertifikāts ir īsts, tad gan jau tāpat viņi šmaucas un pa kluso lieto ķīmiju.

Bioloģisko sertifikātu Latvijā piešķir divas sertificēšanas iestādes – Vides Kvalitāte un Priekuļu Sertifikācijas un Testēšanas centrs. Sertifikāts apliecina, ka saimniecība darbojas saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, tātad neizmanto agroķīmiju, ievēro augu seku, dzīvnieku labturību un atbilst visām pārējām ES Regulā par bioloģisko lauksaimniecību noteiktajām prasībām. Prasības ir gana stingras un sarežģītas, un zemniekiem būtu ļoti jāpiepūlas, lai to izpildi viltotu. Sertifikācijas pārbaude notiek vienu reizi gadā, taču zemniekiem un pārstrādātājiem visu gadu pastāvīgi jādokumentē procesi, un tādējādi procesā balstītā kontrole darbojas visu laiku. Ja tiek atklāti pārkāpumi, tad pastāv risks, ka zemniekiem pieprasīs atmaksāt Eiropas Savienības platību maksājumus bioloģiskajai lauksaimniecībai, kas ir xx EUR par hektāru, un veido svarīgu ieņēmumu daļu zemnieku saimniecībās. Sertifikācijas iestādes veic arī ārkārtās pārbaudes riskantajos periodos, kad visvairāk iespējama nepieļaujamo vielu lietošana, kā arī veic paraugu ķīmiskās analīzes izlases kārtībā. Pārbaudes ierodas arī tad, ja radušās aizdomas, ka saimniecībā notiek neatbilstošas darbības. Ja tas apstiprinās, saimniecībai vai ražotājam var uz laiku vai pavisam apturēt sertifikāta darbību. Bioloģiskie zemnieki tiek ļoti stingri kontrolēti, un piedzīvo vairāk un detalizētākas pārbaudes nekā citas zemnieku saimniecības.  Lai arī pašiem zemniekiem tas bieži vien ir papildu darbs vēlās nakts stundās, pircējiem bioloģiskais sertifikāts ir labākā garantija. Bioloģisko zemnieku pārliecība un uzticība bioloģiskās lauksaimniecības idejai ir vēl viens faktors, kas stiprina sertifikāta uzticamību, bet, protams, to papīros nevar dokumentēt. Par to varat vaicāt zemniekiem pašiem.

Tomēr – ja jums zināms kāds konkrēts gadījums, kad bioloģiski sertificētā saimniecībā izmanto minerālmēslus vai pesticīdus, pastāstiet arī mums [epasts].