Bioloģiskā pārtika Eiropā
Bioloģiskā lauksaimniecība visā Eiropas Savienībā ir strauji augošs sektors.
Platība
2011. gadā visa bioloģiski apsaimniekotā lauksaimniecības platība bija 9.6 miljoni hektāru. Pirms desmit gadiem 2002. gadā – 5.7 miljoni hektāru. Katru gadu pēdējo desmit gadu laikā bioloģiskā lauksaimniecības platība palieninās par 500 000 hektāriem. Kopējā bioloģiski apsaimniekotās zemes platība ir 5,4% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Vislielākā bioloģiskās lauksaimniecības teritorija ir Austrijā – 19%, vismazākā Maltā – 0.2%.
Eiropā ir atsevišķi reģioni, kuros koncentrētas īpaši daudz bioloģiski sertificētās lauksaimniecības teritorijas – piemēram, Zviedrijas dienvidos, Austrijā, centrālajā un austrumu Slovākijā, Brandenburgas reģionā Vācijā, Sicīlijā un Kalabrijā Itāijā, Spānijā Mursijas provincē. Kopumā vairāk bioloģiskās lauksaimniecības teritorijas mazāk atrodamas reģionos, kuros ir līdzenumi, un līdz ar to vairāk iespēju intensīvajai lauksaimniecībai.
Saimniecības
Pavisam Eiropas Savienībā ir vairāk kā 186 000 bioloģiskās saimniecības. Lielākā daļa no tām (83%) ES-15 valstu teritorijā – šajās valstīs nacionālā un Eiropas likumdošana palīdzējusi attīstīties bioloģiskās lauksaimniecības nozarei. Arī pārējās ES valstīs strauji attīstītās bioloģiskā lauksaimniecība – vidējais izaugsmes rādītājs ir 13%. Tomēr bioloģiskās saimniecības ir tikai maza daļa – 1.6% no visām lauku saimniecībām ES.
Ražošana
Visvairāk bioloģiski sertificētās teritorijas ganības – 45%, tām seko graudaugu sējumi – 15%. Bioloģisko dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana ir samērā maz attīstīta – tikai 1% no visiem ES saražotajiem produktiem. Visvairāk bioloģiski audzē aitas un kazas, bet vismazāk cūkas.
2011. gadā Eiropas Savienībā reģistrēti vairāk kā 270 000 bioloģiski sertificēti ražotāji, pārstrādātāji un importētāji. No šī skaita lielākā daļa – 235 000 bija tieši pārstrādātāji.
