Tapis galīgais Jaunās bioloģiskās lauksaimniecības regulas piedāvājums, par kuru tiks spriests 18. aprīlī un balsots 19. aprīļa Eiropas Parlamenta plenārsēdē. Nākamais un pēdējais solis būs regulas pieņemšana ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdēs, kas norisināsies šī gada 3. un 18. jūnijā.

Kāpēc mums ir vajadzīgs jauns noteikumu kopums bioloģiskās lauksaimniecības nozarē?

Daudzi no pašreizējiem noteikumiem ir vairāk nekā 20 gadus veci, un tie ir jāatjaunina, lai atspoguļotu būtiskās izmaiņas, kas notikušas ES bioloģiskās lauksaimniecības nozarē pēdējo divdesmit gadu laikā. Bioloģiskā ražošana vairs nav ES lauksaimniecības un pārtikas nozares nišas segments, kā tas bija tad, kad pašreizējie noteikumi sākotnēji tika izstrādāti. Tagad tā ir viena no ES lauksaimniecības dinamiskākajām jomām — bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās zemes platības katru gadu palielinās par aptuveni 400 000 hektāriem. ES bioloģiskā tirgus vērtība ir aptuveni 27 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 125 % vairāk nekā pirms desmit gadiem. Pašlaik spēkā esošo noteikumu un atkāpju lielais skaits un daudzveidība šai ārkārtīgi svarīgajai Eiropas lauksaimniecības nozarei nedod pietiekamu skaidrību un drošību. Tāpēc jaunās regulas vienkāršākā un saskaņotākā pieeja varētu vēl vairāk uzlabot nozares izaugsmes dinamiku.

Kāda ir šīs reformas pievienotā vērtība un kas mainīsies?

Tiks nodrošināta taisnīga attieksme pret ES bioloģiskajiem lauksaimniekiem, un ES bioloģiskās lauksaimniecības produktu logotips patērētājiem sniegs vienas un tās pašas kvalitātes garantijas visā Eiropā. Ņemot vērā augstākās cenas, ko patērētāji maksā par bioloģisko pārtiku, šī kvalitātes garantija ir ārkārtīgi svarīga.

Galvenais uzlabojums ir tāda vienota ES noteikumu kopuma ieviešana, kas aptver visu ES bioloģiskās lauksaimniecības nozari. Vecie noteikumi ļāva izņēmumus piemērot selektīvi, dažkārt pat viena ražotāja līmenī. Jaunajos noteikumos ir ņemta vērā vajadzība pēc elastības, kuru iepriekš sniedza minētās atkāpes. Joprojām būs atļauti pienācīgi pamatoti izņēmumi, piemēram, kādas bioloģiskās sastāvdaļas īslaicīga aizvietošana ar nebioloģisku sastāvdaļu krājumu nepietiekamības gadījumos, bet tagad šie izņēmumi tiks ierobežoti laikā, regulāri izvērtēti un vajadzības gadījumā piemēroti visiem ražotājiem, nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem. Visiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem un produktiem piemēros vienus un tos pašus noteikumus.

Šo vienoto noteikumu kopumu ir paredzēts piemērot arī trešo valstu lauksaimniekiem, kuri eksportē savus bioloģiskos produktus uz ES tirgu. Tas aizstās pašreizējos 60 un vairāk atšķirīgos standartus, ko piemēro importētiem bioloģiskajiem produktiem. Ja kādai valstij nav līdzvērtīguma vienošanās ar ES, ražotājiem tajā var tikt piemēroti dažādi standarti tikai tāpēc, ka sertifikācijas struktūras ir noteikušas pašas savus standartus. Līdzvērtīguma principu aizstās ES vienoto noteikumu kopums. Tajā ieviesti būtiski uzlabojumi attiecībā uz tirdzniecību, no kuriem galvenais ir tas, ka tagad būs vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES un trešo valstu tirgus dalībniekiem.

Noteikumu darbības joma ir paplašināta, lai ietvertu virkni jaunu produktu, piemēram, sāli, korķi un ēteriskās eļļas. Arī turpmāk būs iespējams pievienot jaunus produktus, lai reaģētu uz nozares attīstību un patērētāju pieprasījumu un sniegtu papildu iespējas ražotājiem.

Lauksaimniekiem jaunā regula nozīmē vienkāršošanu. Piemēram, mazie lauksaimnieki tagad varēs izvēlēties grupu sertificēšanas sistēmu; tas ļaus samazināt viņu sertifikācijas izmaksas, un viņiem būts vieglāk iesaistīties bioloģiskās ražošanas shēmā.

Tiks radītas arī jaunas iespējas, atverot jaunu tirgu bioloģiskām sēklām un citam augu reproduktīvajam materiālam ar augstu ģenētisko bioloģisko daudzveidību. Tas uzlabos bioloģisko daudzveidību, kultūraugu ilgtspēju un veicinās inovāciju. Tiks uzlabota rezistence pret kaitīgajiem organismiem un slimībām un īpaša uzmanība tiks pievērsta spējai pielāgoties vietējiem apstākļiem.

Vai šie jaunie noteikumi nozīmē lielāku kontroļu skaitu un birokrātisko slogu bioloģiskajiem lauksaimniekiem un sertifikācijas struktūrām?

Tieši otrādi. Jaunie noteikumi līdzsvaro nepieciešamību veikt kontroles, lai nodrošinātu patērētāju uzticību nozarei, un slogu, ko tie rada lauksaimniekiem, kā arī kompetentajām iestādēm. Kontroles tiek veiktas dalībvalsts līmenī un netiek iepriekš paziņotas, tādā veidā nodrošinot to efektivitāti. Standartprocedūrā noteiktas ikgadējas kontroles, bet jaunie noteikumi atzīst, ka tās ne vienmēr ir vajadzīgas jau vispāratzītiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Attiecībā uz lauksaimniekiem, kuriem jau trīs gadus pēc kārtas ikgadējās pārbaudēs nav reģistrēti nekādi pārkāpumi, valsts iestādes varētu nolemt veikt kontroli tikai vienu reizi divos gados. Tas samazinās birokrātiju gan lauksaimniekiem, gan valsts pārvaldes iestādēm.

Vai bioloģiskajā pārtikā ir atļauti pesticīdi?

Bioloģiskās lauksaimniecības noteikumi ir ļoti skaidri: sertificēti ražotāji nekādā veidā uz saviem kultūraugiem nedrīkst lietot neatļautas vielas, piemēram, pesticīdus. Šāds noteikums vienmēr ir bijis, un jaunajos noteikumos tas netiek mainīts.

Jaunie noteikumi paredz piesardzības pasākumus, kas uzņēmējiem jāveic, lai samazinātu nejaušas kontaminācijas risku no pesticīdiem, kas izmantoti parastajām kultūrām, kuras tiek audzētas blakus bioloģiskajām kultūrām. Par šo pasākumu kontroli ir atbildīgas valsts iestādes. Patērētājiem vajadzētu būt pārliecinātiem, ka, ražojot produktus ar ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipu, nav aktīvi izmantoti nekādi pesticīdi un ka ir veikti visi iespējamie piesardzības pasākumi, lai mazinātu gadījuma rakstura pesticīdu klātbūtnes nelielo risku.

Gadījumos, kad ir saņemtas ziņas par pesticīdu klātbūtni bioloģiskajos produktos, valsts iestādēm ir pienākums veikt izmeklēšanu. Tomēr, lai uzsāktu oficiālu izmeklēšanu, šādiem apgalvojumiem ir jābūt skaidri pamatotiem. Izmeklēšanā būtu jānosaka šādu vielu klātbūtnes avots un cēlonis un jānorāda jebkura piemērota metode, lai bez liekas kavēšanās novērstu šīs aizdomas.

Pēc jaunās regulas piemērošanas dienas, t. i., pēc 2021. gada 1. janvāra, Komisija situāciju izvērtēs četru gadu laikā. Tas ļaus veikt visaptverošu analīzi par valstu noteikumiem un praksi attiecībā uz neatļautu vielu robežvērtībām un novērtēt turpmāko virzību šajā jautājumā.

Ko jaunie noteikumi nozīmē importētiem bioloģiskiem produktiem?

Jaunā regula attiecas ne tikai uz ES bioloģiskajiem produktiem, bet arī uz produktiem, kas Eiropas Savienībā importēti no citām valstīm.

Attiecībā uz atzītām kontroles organizācijām jaunie noteikumi būs vieni un tie paši gan ražotājiem Eiropas Savienībā, gan tiem ražotājiem trešās valstīs, kuri vēlas savas preces pārdot Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Tā vietā, lai ražotu saskaņā ar standartiem, kurus uzskata par līdzvērtīgiem ES noteikumiem, ražotājiem trešās valstīs tagad būs jāievēro tas pats noteikumu kopums, kas Eiropas Savienībā. Tā ir pāreja no līdzvērtīguma principa uz atbilstības principu. Tas ne tikai rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ražotājiem, kuri var būt droši, ka visiem ir jāievēro vieni un tie paši augstie standarti, bet tas arī garantē patērētājiem, ka Eiropas Savienībā pārdotie bioloģiskie produkti, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav šeit ražoti, atbilst vieniem un tiem pašiem kvalitātes standartiem.

Līdz šim importētos produktus sertificēja saskaņā ar līdzvērtīgu trešo valstu noteikumiem vai saskaņā ar dažiem no aptuveni 60 dažādu noteikumu kopumiem, kas bija izveidoti kontroles organizācijās un kurus ES atzina par līdzvērtīgiem saviem bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem. Piemēram, dažas kontroles organizācijas atļāva lietot konkrētus augu apstrādes līdzekļus, kurus ES neizmanto (gadījumos, kad tos lieto tādu slimību ārstēšanai, kas Eiropā nav sastopamas, un tāpēc attiecībā uz tiem nav Eiropas noteikumu).

Kas notiks ar tiem nolīgumiem par bioloģisko lauksaimniecību, kurus ES ir noslēgusi ar citām valstīm?

ES ir atzinusi, ka vairākām valstīm ārpus ES (tā saucamajām trešām valstīm) ir līdzvērtīgi bioloģiskās ražošanas noteikumi un kontroles sistēma. Dažas trešās valstis, piemēram, Kanāda, Japāna, ASV, Tunisija, Jaunzēlande un citas, ar līdzvērtības vienošanos vai nolīgumu palīdzību ir arī atzinušas ES par līdzvērtīgu, tas nozīmē, ka abas puses atzīst viena otras bioloģiskās ražošanas noteikumu un kontroles sistēmu līdzvērtību atbilstoši to attiecīgajiem noteikumiem. Tādējādi Eiropas patērētāji var izvēlēties no plaša bioloģisko produktu klāsta, un vienlaikus ES ražotājiem tiek nodrošinātas eksporta iespējas.

Vajadzības gadījumā spēkā esošās vienošanās vai nolīgumi saprātīgā termiņā būs jāpielāgo jaunajiem noteikumiem.

Esošā līdzvērtīguma atzīšana ar trešām valstīm, kura pašlaik nav ietverta savstarpējās līdzvērtības vienošanos darbības jomā, būs jāpārveido par savstarpējiem tirdzniecības nolīgumiem, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu stabilu tiesisko regulējumu. Piecu gadu pārejas periods nodrošina, ka ES un tās partneriem būs laiks vienoties par abpusēji izdevīgu nolīgumu.

Ko jaunie noteikumi nozīmēs siltumnīcās audzētiem bioloģiskajiem produktiem?

Viena no galvenajām bioloģiskās ražošanas prasībām ir barot augus, galvenokārt izmantojot augsnes ekosistēmu. Jaunā regula apstiprina šo saikni ar augsni par pamatprincipu, tāpēc “norobežotas dobes” nav uzskatāmas par saderīgām ar vispārīgiem bioloģiskās lauksaimnieciskās principiem.

Jaunā regula tomēr ļaus ražotājiem turpināt izmantot siltumnīcas uz ierobežotu laiku – 10 gadiem – dalībvalstīs, kurās šāda prakse bioloģiskajā lauksaimniecībā jau ir atļauta. Piecus gadus pēc jaunās regulas piemērošanas dienas Komisija iesniegs ziņojumu par norobežotu dobju izmantošanu siltumnīcās, attiecīgā gadījumā tam pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

Vai noteikumi attieksies uz visiem bioloģiskajiem produktiem, tostarp pārstrādātiem produktiem?

Jaunā Bioloģiskās lauksaimniecības regula attieksies uz dzīviem un nepārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, tostarp uz sēklām un citu augu reproduktīvo materiālu, kā arī uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ko izmanto pārtikā un barībā. Pārstrādātus produktus drīkstēs marķēt kā bioloģiskus vienīgi tad, ja vismaz 95 % no lauksaimnieciskās izcelsmes sastāvdaļām būs iegūtas bioloģiskajā ražošanā.

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā