Secinājums – ģimene ir ietaupījusi, pateicoties rūpīgai pārtikas iegādes plānošanai

Viens no izplatītākajiem priekšstatiem par bioloģisko pārtiku – tā ir pārāk dārga. Turklāt bieži tiek uzskatīts – tā ir nepamatoti dārga, un nav šīs cenas vērta.

Tāpēc kampaņas “BioLoģiski!” ietvaros veicām Bioloģisko eksperimentu. Tā mērķis – noskaidrot, vai parasta Latvijas ģimene, kas līdz šim nelieto bioloģisko pārtiku, var iekļaut savā ikdienas pārtikas grozā vairāk bioloģiskos produktus, nepalielinot pārtikai paredzēto budžetu.

Eksperimentā piedalījās:

Agnese un Kristaps Priekuļi - ģimene, kurā aug divi bērni – 2 gadus vecais Kristians un 4 mēnešu vecais Gabriels. Tētis Kristaps nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem un attīsta savu biznesu, mamma Agnese kopš vecākā dēla piedzimšanas ir mājsaimniece. Līdz eksperimentam ģimene bioloģisko pārtiku nemeklēja, nepievērsa uzmanību marķējumam, un Kristaps neslēpa, ka ir diezgan skeptisks.

Priekuļu ģimeni eksperimenta gaitā konsultēja eksperti: Evija Kropa, Swedbank finanšu institūta eksperte, Eva Kataja, uztura speciāliste, Jana Simanovska, ķīmiķe, vides inženierzinātņu doktore kā bioloģiskās pārtikas eksperts.

Kā notika eksperiments?

Eksperti iepazinās ar ģimenes paradumiem un kopīgi sagatavoja “BIO rīcības plānu”, kurā ietilpa gan finanšu plānošanas ieteikumi, gan uztura speciālistes sagatavota ēdienkarte, iekļaujot bioloģiskos produktus. Kopā ar bioloģiskās pārtikas eksperti  ģimene apmeklēja lielveikalu, kā arī devās uz bioloģisko saimniecību iepazīst bioloģiskās lauksaimniecības principus dzīvē. Kopumā Agnese un Kristaps centās pirkt tikai bioloģiskos produktus 10 dienas.

Eksperimenta laikā ģimene secināja:

• Bioloģiskie produkti lielveikalos ir pieejami diezgan plašā klāstā, taču tos nav viegli atrast un atpazīt, it īpaši, ja to dara pirmo reizi.
• Vislabākās cenas ir piena produktiem, kā arī graudaugiem. Bioloģiskās auzu pārslas kļuva par vienu no Priekuļu ģimenes iecienītākajiem bioloģiskajiem produktiem, kas noteikti paliks ēdienkartē arī turpmāk.
• Bioloģiskā gaļa un olas ir produkti, kuru cena un pieejamība šobrīd tomēr neļauj tos iekļaut ikdienas ēdienkartē.
• Izvērtējot ģimenes tēriņus pārtikai 10 dienu eksperimenta laikā, secinājums – ģimene ir ietaupījusi. Tas nav tāpēc, ka bioloģiskā pārtika būtu lētāka, bet gan tāpēc, ka iepirkās pārdomāti, rūpīgi plānojot ēdienreizes.

Agnese Priekule stāsta: “Vislielākais ieguvums, pirmkārt, ir izsmeļošā informācija, ko esam ieguvuši par bioloģisko pārtiku – kā to pazīt, kā to audzē un kādas atšķirības tai ir no parastās pārtikas. Noteikti otrais lielākais ieguvums ir apzinātās un parādītās vietas, kur šo bioloģisko pārtiku var iegādāties. Trešais ieguvums ir ieteikumi no finanšu speciālistes par iepirkumu plānošanu visai nedēļai. To noteikti ņemsim vērā un praktizēsim.”

Kristaps Priekulis saka lielu paldies zemnieku saimniecības “Vizbuļi” saimniecei Laimai Hercbergai, jo “Vizbuļos”, aplūkojot norises saimniecībā un sarunā ar Laimu varēja skaidri redzēt – tas ir pa īstam un ar pārliecību.

Uztura speciālistes Evas Katajas gala slēdziens pēc eksperimenta: “Secinājumi pēc šī eksperimenta ir iepriecinoši - izprotot bioloģiskās pārtikas priekšrocības, arī skeptiski noskaņoti cilvēki ir gatavi izdarīt izmaiņas ēdienkartē par spīti sākotnējiem šķēršļiem ar bioloģisko produktu pieejamību un cenu. Pilnīgi visiem iecienītajiem produktiem bioloģiskās alternatīvas atrast nav iespējams, taču ģimenei ir izdevies to izdarīt ar biežāk lietotajiem produktiem. Tas arī ir pats svarīgākais, lai produkti, kuri ģimenē ir iecienīti un tiek ēsti regulāri, nesaturētu pesticīdu atliekvielas. Vēl priecē arī tas, ka ģimene daudz gatavo mājās. Tādā veidā ir iespējams pagatavot kārotos produktus par lētākām naudiņām nekā tos pārdod veikalā gatavā veidā - piemēram, bio auzu pārslu cepumus.”

Evija Kropa, Swedbank finanšu institūta eksperte komentē: “BioLoģiskais eksperiments ir sevi attaisnojis, apstiprinot, ka esošā budžeta ietvaros ikdienā lietot arī bioloģisko pārtiku ir pavisam reāli. Jā, tā nav lētāka, tomēr veiksmes atslēga slēpjas prioritātēs un mērenībā.

Ja ģimene patiesi vēlas ēst vairāk bioloģisko pārtiku un izvirza to par mērķi, tad rezultāti neizpaliks. Sākotnēji plānošana un pārtikas iegāde varētu prasīt lielāku koncentrēšanos un laika patēriņu, taču vēlāk, iemanoties un izstrādājot savu iepirkšanās “shēmu”, tas būtu pielīdzināms ierastajam pārtikas iegādes procesam lielveikalā. To arī apstiprina eksperimentā iesaistītā Priekuļu ģimene.

Izvairoties no pārspīlējumiem, (piemēram, “visu, vai neko” attieksmes), ir iespējams aizvietot parastos pārtikas produktus ar bioloģiskajiem tajās produktu grupās, kas veido nozīmīgu īpatsvaru ikdienas patēriņā – piena produkti, auzu pārslas, milti, rīsi, sezonas dārzeņi, ogas u.c. Skaidrs, ka pilnīgi visu aizstāt diez vai izdosies. Dzīve ir jābauda un tāpēc svarīgi katram atrast savu kompromisu – vai un cik daudz esam gatavi ieguldīties noteikta mērķa labā, nezaudējot dzīves garšu.”