Šonedēļ, No 11. līdz 14. februārim, Nirnbergas izstāžu centrā Vācijā norisinās starptautiskā bioloģiskās pārtikas izstāde un nozares kongress “BioFach”, pulcējot dalībniekus un apmeklētājus no visas pasaules, tostarp Latvijas. Šogad izstādes devīze ir “Jā, mēs darām!” (“Yes, we do!”), pasvītrojot cilvēka veselībai, dabai un klimatam draudzīgas lauksaimniecības prakses pieaugošo lomu pārtikas ražošanā.

Latvijas nacionālajā stendā, ko organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, šogad sastopami ar “BIOFACH” īpašo gaisotni jau pazīstami uzņēmumi, bet ir arī jaunpienācēji. Latvijas ražotāji piesaista lielu interesi un, kā norāda uzņēmēji, “BioFach” ir viena no “ražīgākajām” starptautiskajām izstādēm, jo rezultējas ar vērtīgiem līgumiem produkcijas eksportam.

Latvijas vārdu bioloģiskās pārtikas pasaulē šogad nes šādi bioloģiski sertificēti uzņēmumi: “L.Ē.V. ekstraktu rūpnīca”, “Lat Eko Food”, “Maiznīca Flora”, “Smartfoody” (“The Beginnings”),  “Rāmkalni Nordeco”, “Very Berry”, “Kārumu fabrika”, “Baltic Seaberry”, “Dobeles dzirnavnieks”, “Cesvaines piens” un “Felici” (“Muesli Graci”), kā arī bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcija “Sertifikācijas un testēšanas centrs”.

Līdztekus izstādei norisinās ikgadējais bioloģiskās lauksaimniecības kongress, kurā prezentēti jaunākie pārdošanas dati un iezīmētas tirgus tendences. Neskatoties uz dažādām grūtībām, ar ko saskaras pārtikas ražotāji, tostarp globālo politisko nestabilitāti, inflāciju un tās izraisīto pirktspējas kritumu, globāli bioloģiskās pārtikas tirgus 2023. gadā turpinājis augt, tāpat palielinājušās bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības.

«Latvijas ražotāju klātbūtne lielākajā bioloģiskās pārtikas izstādē “BioFach” ir ļoti nozīmīga. Sevišķi laikā, kad Eiropas bioloģiskās pārtikas tirgus pēc nelielām svārstībām atkal piedzīvo pārliecinošāku augšupeju. Protams, jāņem vērā, ka dzīves un tostarp pārtikas dārdzība līdz ar inflāciju ir palielinājusies, tomēr tirgus dati rāda, ka, neskatoties uz to, bioloģiskās pārtikas pircēji nav zaudējuši fokusu,» norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins.

Kā liecina nule prezentētais Šveicē bāzētā pētniecības institūta FIBL statistikas apkopojums un nacionālo valstu jaunākie dati, Eiropas Savienībā bioloģiskie zemnieki 2023. gadā apsaimniekoja 17,7 milj. ha lauksaimniecības zemes (+3,6%). Spānija apsteigusi Franciju un kļuvusi par Eiropas valsti ar lielāko bioloģiskās lauksaimniecības zemes platību, tai sasniedzot 3 milj. ha. Francija nedaudz iepaliek ar 2,8 milj. ha, bet Itālijā bioloģiski sertificētās platības pieaugušas līdz 2,5 milj. ha.  Pašlaik jau 16 Eiropas valstīs vismaz 10% lauksaimniecības zemes ir bioloģiski sertificēta, tostarp Latvijā (18% pēc Lauku atbalsta dienesta datiem). Globāli bioloģiskās lauksaimniecības platība gada laikā palielinājusies par 2,6%, sasniedzot 98,9 miljonus hektāru.

Savukārt pasaules bioloģiskās pārtikas tirgus 2023. gadā sasniedza 136,4 mljrd. eiro lielu apgrozījumu. Visspēcīgākais pieaugums bija vērojams Eiropā (+3%), daudzām valstīm atgūstoties no negatīvās tendences 2022. gadā, kopumā sasniedzot 54,7 mljrd. eiro. Eiropas valstu saimē bioloģiskā pārtikas tirgus līdere 2024. gadā bijusi Vācija, pirmo reizi tās vēsturē bioloģiskās pārtikas pārdošanas rādītājiem pakāpjoties līdz 17 mljrd. eiro.

Latvijā bioloģiskie lauksaimnieki 2025. gada sākumā apsaimnieko 308,4 tūkst. ha lauksaimniecības zemes, gada laikā platībai pieaugot par 3%. Savukārt tirgus datu par situāciju bioloģisko produktu tirdzniecību Latvijā nav – Zemkopības ministrija gadiem ilgi nav spējusi ķerties pie datu vākšanas, padarot Latviju par melno plankumu bioloģiskās pārtikas tirgus statistikā. Tikmēr Igaunijā dati tiek apkopoti, un ziemeļu kaimiņvalstī, tāpat kā Nīderlandē, 2023. gadā reģistrēts straujākais bio tirgus pieaugums gada laikā (+13%).

2023. gadā ES patērētāji bioloģiskās pārtikas iegādei tērējuši vidēji 66 eiro. Desmitgadē no 2014. līdz 2023. gadam patērētāju tēriņi par bioloģiskajiem produktiem uz vienu iedzīvotāju ir dubultojušies. Šveices un Dānijas pircēji bioloģiskajai pārtikai atvēl visvairāk – attiecīgi 437 un 362 eiro uz vienu iedzīvotāju. Latvijā pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma pērn veiktā “SKDS” aptauja rāda, ka lielākā aptaujāto grupa (20%) mēnesī bioloģisko produktu iegādei atvēl 1-25 eiro. Dānija saglabājusi savas līderpozīcijas ar bioloģisko produktu tirgus daļu 11,8% apmērā no kopējā pārtikas tirgus, kam cieši seko Šveice ar 11,6%, savukārt Latvijā šādi dati pagaidām netiek apkopoti.