Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības zemes platība pērn nedaudz sarukusi, kamēr globāli tā gada laikā ievērojami palielinājusies, pirmo reizi vēsturē sasniedzot 2% no lauksaimniecībai atvēlētās zemes uz mūsu planētas.

Neskatoties uz dažādām grūtībām un satricinājumiem, globāli bioloģiski apsaimniekotās zemes platība gada laikā palielinājusies par vairāk nekā 20 milj. ha (+27%), sasniedzot 96 milj. ha. Tā liecina Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības institūta FIBL un nozares jumta organizācijas IFOAM International apkopotie jaunākie dati (par 2022. gadu).

Bio platības augušas visos kontinentos

Vislielākās lauksaimniecības zemes platības bioloģiski no jauna sertificētas Austrālija un Indijā, tomēr tās palielinājušās visos kontinentos. Īpaši kāpušas dārzeņu, vīnogulāju un kakao stādījumu platības.

Tiesa, Latvijā pērn bioloģiskās lauksaimniecības zemes platība samazinājusies par aptuveni 2 tūkst. ha un pašlaik tā ir gandrīz 297 tūkst. ha, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotie dati. Spēcīgāk sarukuma tendence izpaudusies atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Lietuvā (zaudēti 38 tūkst. ha) un Zviedrijā (100 tūkst. ha vairs netiek apsaimniekoti ar bioloģiskajam metodēm). Kā Latvijā, tā citur tas saistāms ar nelabvēlīgu lauksaimniecības politiku. Atsevišķās valstīs, pretēji Eiropas Zaļā kursa uzstādījumiem, mainījies politiskais kurss un tāpat kā Latvijā samazinājies finansiālais atbalsts par bioloģiskās lauksaimniecības prakses izmantošanu.

Tomēr kopumā ES bioloģiskās platības turpinājušas stabili pieaugt, palielinoties par 5,1% un pakāpjoties līdz gandrīz 17 milj. ha. Tādējādi pirmo reizi bio platības pārsniegušas 10 procentus no kopējās lauksaimniecības zemes ES. Kā zināms, Eiropas Komisijas nospraustais mērķis ir sasniegt 25% 2030. gadā, kas sakrīt arī ar Latvijas (pašlaik 17%) un citu valstu nacionālajiem bioloģiskās lauksaimniecības platības mērķiem. Tomēr atsevišķām valstīm jau patlaban ir lielāks bio zemju īpatsvars, piemēram, Lihtenšteina ir līdere ar 43% un tai seko Austrija ar 28%.

Pārsteidzošs bioloģisko zemnieku skaita kāpums

Pasaulē būtiski audzis arī bioloģisko ražotāju skaits (+27%), pārsniedzot 4,5 milj. Tiesa, Latvijā bioloģisko ražotāju skaits 2023. gadā iepriekšminēto iemeslu dēļ piedzīvojis nepieredzētu kritumu – vairāk nekā 500 bio operatoru šogad nav turpinājuši bioloģiski sertificēt savas saimniecības un uzņēmumus (samazinājums par 12%). To vidū izceļas bioloģiskās biškopības saimniecības, kas nespēj turpināt darbu vides apstākļu pasliktināšanās dēļ, jo gadu no gada palielinās sintētisko pesticīdu lietošanas apjomi Latvijas lauksaimniecībā un attiecīgi arī pesticīdu piesārņojums dabā.

Starp pasaules valstīm Indija ir valsts ar vislielāko bioloģisko ražotāju pulku (2,5 milj.), tai seko Uganda un Taizeme. Eiropā ir 480,1 tūkst. bio ražotāju, un to skaits palielinājies par 8%.

Bio tirgus turpinājis augt, sasniedzot gandrīz 135 mljrd. eiro

Arī bioloģiskās pārtikas tirgus sasniedzis kārtējo rekordu – apgrozījums gada laikā pakāpies par 10 mljrd. eiro (+8%), sasniedzot gandrīz 135 mljrd. eiro. Tiesa, eksperti vērtē, ka apgrozījums pamatā pieaudzis uz inflācijas rēķina. Amerikas Savienotās Valstis ir pasaules biotirgus spicē ar 56,6 mljrd. eiro, kam seko Vācija (15,3 mljrd. eiro) un trešajā vietā ierindojusies Ķīna (12,4 mljrd. eiro), kurai uz pēdām min Francija ar 12,1 mljrd. eiro lielu biopārtikas tirgus apgrozījumu. Kamēr vairākas Eiropas valstis piedzīvoja nelielu biopārtikas tirdzniecības apjoma kritumu (vidēji Eiropā – 2%), mazumtirdzniecības apjomi pieauguši Kanādā (+10%) un ASV (+4%). Latvijā pagaidām bio mazumtirdzniecības dati netiek ievākti, toties Igaunijā novērots bio tirgus kāpums par 6%.

Visvairāk bioloģiskajai pārtikai gadā tradicionāli tērējuši šveicieši (katrs iedzīvotājs vidēji 437 eiro), savukārt Dānijā, tāpat kā iepriekšējos gados, ir vislielākā bioloģiskās pārtikas tirgus daļa – 12% no kopējā pārtikas tirgus (tuvs rezultāts ir arī Austrijā un Šveicē). Vidēji katrs Eiropā dzīvojošais biopārtikas iegādei gada laikā atvēl 64 eiro, bet Latvijā diemžēl bio tirgus pagaidām netiek mērīts.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāja Gustava Norkārkļa komentārs:

– Vērojot nozares attīstību Eiropā, atklājas, cik būtiski ir valstu centieni sasniegt bioloģiskās platības nacionālos mērķus un kopīgi tuvoties Zaļā kursa stratēģijā No lauka līdz galdam nospraustajam 30% mērķim 2030. gadā. Neskatoties uz dažādām problēmām un saspīlējumiem, tostarp Krievijas izraisīto karu Ukrainā, bioloģiskās ražošanas platības un bioloģiskās pārtikas tirgus turpina augt. No pircēja viedokļa svarīgi apzināties – katrs par bioloģiskās pārtikas iegādi iztērētais eiro ir ne tikai ieguldījums savā un ģimenes veselībā, bet tādējādi tiek atbalstīti arī dažādi vides, sociālie un ekonomiskie aspekti. Pārtikas bioloģiskās ražošanas metodes devums ekosistēmai un paša zemnieka veselībai pagaidām nav pietiekami pamanīts un novērtēts. Iegādājoties bioloģiski sertificētus produktus, pircējs atbalsta šo nozīmīgo vērtību kopumu.

Dobeles dzirnavnieks, Lat Eko Food un citi Latvijas bio ražotāji izstādē BIOFACH

Nozares jaunāko datu apkopojums tika prezentēts bioloģiskās pārtikas izstādē BIOFACH. Vācijas pilsētā Nirnbergā ik gadu februārī notiekošā izstāde un kongress ir gada nozīmīgākais notikums bio nozarē, kas šogad pulcēja vairāk nekā 2,5 tūkst. dalībnieku no 94 valstīm, tostarp Latvijas.

Mūsu valsts bioloģiskos uzņēmumus nacionālajā stendā pārstāvēja astoņi ražotāji un pārstrādātāji: Kārumu fabrika, Cannelle Bakery, Baltic Seaberry, Dobeles dzirnavnieks, Lat Eko Food, Rāmkalni Nordeco, Milzu!, Pharmeko Lettland, kā arī zivrūpniecības uzņēmums Karavela, kas eksporta tirgū piedāvā produkciju ar ilgtspējīgas zivsaimniecības sertifikātu MSC.

Plašāka informācija:

Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

Tālrunis 29495001, e-pasts [email protected]